Saražotās elektroenerģijas daudzums pirmajā ceturksnī Latvijā pieaudzis par 18,3%

Latvijā saražotās elektroenerģijas daudzums šogad pirmajos trijos mēnešos pieaudzis par 18,3% salīdzinājumā ar 2025. gada attiecīgo periodu, veidojot 2250 gigavatstundu (GWh), liecina pārvaldes sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Tostarp hidroelektrostacijās (HES) šogad pirmajā ceturksnī saražoti 784 910 megavatstundu (MWh) elektroenerģijas, kas ir par 7,4% mazāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā.

Saražotās elektroenerģijas daudzums, izmantojot dabasgāzi, gada pirmajos trijos mēnešos bija 1100 GWh, kas ir par 39% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Vēja elektrostacijās šogad pirmajos trijos mēnešos saražotas 52 783 MWh elektroenerģijas, kas ir par 22,8% mazāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, savukārt saules elektrostacijās saražotas 189 168 MWh elektroenerģijas, kas ir 2,7 reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Tajā pašā laikā ar biomasu šogad pirmajā ceturksnī saražotas 85 917 MWh elektroenerģijas, kas ir par 7,5% mazāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, bet ar biogāzi saražotas 26 715 MWh elektroenerģijas, kas ir kritums par 20,3% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

No visas saražotās elektroenerģijas pārvades tīklā saražotas 2020 GWh elektroenerģijas, kas ir par 19,9% vairāk nekā pērn pirmajos trijos mēnešos, bet sadales tīklā saražotas 229 830 MWh elektroenerģijas, kas ir par 5,9% vairāk.

Savukārt martā saražota kopumā 765 361 MWh, kas ir par 36,7% vairāk nekā pagājušā gada martā un par 7,2% vairāk nekā šogad februārī.

Elektroenerģijas tirgus apskatā minēts, ka martā Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas daudzums pārsniedza patērēto. Martā elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 8% – līdz 666 GWh. Tādējādi Latvijas elektroenerģijas patēriņš ar vietējo ģenerāciju tika nosegts 115% apmērā, kas ir augstākais rādītājs kopš 2025. gada februāra.

Pavasara pali un sniega kušana noteica strauju hidroelektrostaciju saražotās elektroenerģijas apmēra kāpumu – martā hidroelektrostacijās saražoti 493 764 MWh elektroenerģijas, kas ir 3,9 reizes vairāk nekā februārī. Pagarinoties diennakts gaišajam laikam un pieaugot uzstādīto saules elektrostaciju skaitam, 5,6 reizes pieauga arī ģenerācija saules elektrostacijās, sasniedzot 153 763 MWh, kas ir jauns saules elektrostaciju saražotā apmēra rekords. Tikmēr ražošana dabasgāzes stacijās saruka 7,7 reizes – līdz 65 254 MWh.

Līdz ar to atjaunīgo energoresursu saražotās elektroenerģijas īpatsvars kopējā apmērā 2026. gada martā sasniedza 90,9%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2025. gada jūnija, teikts apskatā.

Tajā arī minēts, ka kopējā Baltijas valstu ģenerācija 2026. gada martā samazinājās par 3% salīdzinājumā ar februāri. Lai gan Latvijā saražotās elektroenerģijas daudzums pieauga par 7%, Igaunijā ražošana samazinājās par 17%, bet Lietuvā – par 3%.

Savukārt Baltijas valstu kopējais elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 18%, tostarp Latvijā patērētajam apjomam samazinoties par 8%, Igaunijā – par 19%, bet Lietuvā – par 24%.

2026. gada martā elektroenerģijas vidējā cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 74,95 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir divas reizes mazāk nekā februārī un par 19% mazāk nekā 2025. gada martā. Tā ir arī zemākā mēneša vidējā elektroenerģijas cena kopš pagājušā gada jūlija.

Lai gan marta pirmajās dienās elektroenerģijas cenu līmenis Baltijā vēl saglabājās salīdzinoši augsts, mēneša otrajā dekādē vidējā diennakts cena būtiski samazinājās, kas noteica arī nozīmīgu mēneša vidējās cenas kritumu. Cenu lejupslīdi galvenokārt veicināja straujš hidroelektrostaciju izstrādes pieaugums, ko nodrošināja pali un sniega kušana, savukārt papildu ietekmi uz cenu dinamiku diennakts laikā pastiprināja arī augošā saules elektrostaciju ražošana, dienas vidū veidojot izteikti zemu cenu periodus un izteiktākus rīta un vakara cenu pīķus. Tāpat atsevišķās dienās cenas uz leju virzīja vējains laiks. Šo apstākļu kombinācija 25. martā Latvijā spēja nodrošināt viszemāko vidējo diennakts elektroenerģijas cenu starp visiem Eiropas tirdzniecības apgabaliem – 8,98 eiro par MWh.

Martā Baltijas valstīs elektroenerģijas vidējā cena saruka vairāk nekā divas reizes salīdzinājumā ar februāri un veidoja 72,8 eiro par MWh, kamēr salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu kritums bija par 20,4%. Visstraujāk elektroenerģijas cena samazinājās Igaunijā – par 60,3% un veidoja 61,36 eiro par MWh, Latvijā cena samazinājās par 51,8% – līdz 74,95 eiro par MWh, bet Lietuvā – par 47,2% un bija 82,07 eiro par MWh.

Vienlaikus divos no trim Baltijas starpsavienotajiem tirdzniecības apgabaliem vidējās elektroenerģijas cenas martā bija augstākas nekā vidēji Baltijā – Zviedrijas ceturtajā tirdzniecības apgabalā cena bija 78,48 eiro par MWh, bet Polijā – 104,55 eiro par MWh. Tikmēr Somijā elektroenerģijas cena martā bija 27,81 eiro par MWh.

Samazinoties elektroenerģijas cenām, pieauga 15 minūšu tirdzniecības intervālu skaits ar negatīvām elektroenerģijas cenām. Martā negatīvas cenas bija novērotas visos Eiropas tirdzniecības apgabalos, izņemot Igauniju. Latvijā un Lietuvā katrā no valstīm tika reģistrēti 18 šādi tirdzniecības intervāli.

Kopējais elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm martā turpināja šā gada lejupvērsto tendenci un samazinājās par 24,7% salīdzinājumā ar februāri. To noteica importa samazinājums par 63,5% no Polijas un par 66,9% no Zviedrijas, kamēr imports no Somijas pieauga par 16,5%.