Valsts prezidenta ieskatā “airBaltic” aizdevumam jābūt saistītam ar restrukturizācijas plānu

Valsts īstermiņa aizdevumam 30 miljonu eiro apmērā Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai “airBaltic” jābūt saistītam ar uzņēmuma restrukturizācijas plānu, uzskata Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Trešdien pēc Rīgas pilī notikušās tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) viņš pauda, ka nacionālā aviokompānija Latvijai ir svarīga, jo īpaši tāpēc, ka Baltijas valstīs tā ir vienīgā. Vienlaikus Valsts prezidenta ieskatā ir pamatota kritika un jautājumi par uzņēmuma finanšu slogu un apjomu, tāpēc ir jārunā par nopietnu restrukturizāciju.

Rinkēvičs atzīmēja, ka deputātu jautājumi par uzņēmuma nākotni, darbību un valsts ieguldījuma atmaksu ir saprotami. Viņaprāt, “airBaltic” vadībai un Satiksmes ministrijai jāsniedz godīgas un atklātas atbildes, jo lēmums par aizdevumu ir Saeimas izšķiršanās, turklāt katram deputātam ir jāpamato balsojums saviem vēlētājiem un sabiedrībai kopumā.

“Ja tiek lemts par aizdevumu, papildu finansējumu, pretī jābūt skaidram plānam, atbildībām un spēles noteikumiem,” uzsvēra Valsts prezidents.

Viņš pieminēja, ka sabiedrībā ir dažādi viedokļi – daļa uzskata, ka pietiek ieguldīt naudu uzņēmumā, savukārt citi novērtē nacionālās aviokompānijas sniegtās priekšrocības. Rinkēvičs sacīja, ka premjere viņu informējusi par pirmdienas valdības slēgto sēdi, kur savu atbalstu aviokompānijai pauda vairāku nozaru pārstāvji.

“Valsts interesēm ir būtisks ne tikai “airBaltic”, bet arī veselības aprūpe. Arī tur ir daudz risināmu lietu. Lēmumi nav vienkārši,” uzsvēra Valsts prezidents.

Viņa ieskatā, ja lēmuma pieņēmēji redz skaidru plānu un veidu, kā, ievērojot ģeopolitiskos apstākļus, virzīties uz aviokompānijas pārveidi un uzņēmumu saglabāt, kas savukārt palīdz nodrošināt transporta savietojamību, gan atsevišķu nozaru uzturēšanu un attīstību, ir “vērts pacīnīties”.

Jau rakstīts, ka valdības pieņemto lēmumu par 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) dēļ vēl nav atbalstījusi.

“Jaunā vienotība” (JV) norādījusi, ka “airBaltic” pienesums Latvijas ekonomikai un sabiedrībai ir neapšaubāms. JV paudusi, ka tā stingri atbalsta īstermiņa aizdevuma piešķiršanu “airBaltic”, lai operatīvi risinātu finanšu sarežģījumus, ko izraisījis straujais aviācijas degvielas cenu pieaugums Tuvo Austrumu konflikta dēļ.

Arī “Progresīvie” atbalsta īstermiņa aizdevumu “airBaltic”, lai stabilizētu uzņēmumu pēc būtiskā aviācijas degvielas cenu kāpuma, kas strauji palielina uzņēmuma izmaksas un ietekmē rentabilitāti.

Iepriekš intervijā Latvijas Radio “Progresīvo” līdzpriekšsēdētājs un Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs norādījis, ja ZZS turpinās vilcināties ar lēmuma pieņemšanu jautājumā par īstermiņa aizdevuma piešķiršanu nacionālajai aviokompānijai “airBaltic”, “Progresīvie” apsvērs iespēju vērsties pēc atbalsta pie opozīcijas.

Vaicāts, vai pastāv iespēja, ka, nepanākot pozitīvu lēmumu “airBaltic” aizdevuma gadījumā, “Progresīvie” atteiksies no satiksmes ministra amata, lai viņus nesaistītu ar transporta nozares samilzušajām problēmām, Šuvajevs atbildēja noliedzoši, atgādinot, ka šī nav pirmā reize, kad ZZS viņiem “apzināti liek kāju priekšā”.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) 13. aprīlī arī bija sasaukusi valdības ārkārtas sēdi, lai vērtētu aktuālo situāciju aviācijas nozarē un Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā “airBaltic”.

Atbilstoši Satiksmes ministrijā skaidrotajam ārējie faktori – konflikts Tuvajos Austrumos, degvielas cenu kāpums un atsevišķu maršrutu apturēšana – ir būtiski ietekmējuši “airBaltic” izmaksas, tāpēc, lai nodrošinātu kompānijas stabilu darbību līdz jaunā biznesa plāna ieviešanai, tai ir nepieciešams 30 miljonu eiro aizdevums.

“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.

Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc “airBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) “Lufthansa” līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka “Lufthansa” pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no “airBaltic” kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā “Lufthansa”, veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā “airBaltic” pirms potenciālā IPO.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, “airBaltic” gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts “airBaltic” gada pārskatā.

Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.