Bažās par finansiālo ietekmi vēlreiz atliek lemšanu par jauno invaliditātes novērtēšanas pieeju

No valdības darba kārtības vēlreiz ir ticis izņemts Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais ziņojums par invaliditātes novērtēšanas sistēmas izmaiņām, jo pastāv bažas par izmaiņu finansiālo ietekmi uz budžetu.

Savukārt labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS) vēlas, lai ziņojums valdībā tiktu skatīts un varētu sākt jaunās invaliditātes novērtēšanas pieejas pilotprojektu, lai to izmēģinātu un pilnveidotu, bet par finansiālo ietekmi pagaidām neesot jāsatraucas, jo tāda gaidāma pēc vairākiem gadiem.

Šodien valdībā bija paredzēts skatīt jau iepriekš par nedēļu atlikto LM sagatavoto informatīvo ziņojumu par invaliditātes novērtēšanas sistēmas pilnveidi pilngadīgām personām, taču tā izskatīšana vēlreiz atlikta, liecina valdības sēdes darba kārtība. Ziņojumā piedāvāts no 2030. gada invaliditātes noteikšanā lielāku nozīmi piešķirt cilvēka funkcionēšanas spējām, nevis diagnozei, kā arī kopšanas pabalstu palielināt līdz 450 vai 540 eiro mēnesī atkarībā no nepieciešamās aprūpes intensitātes.

Ministrs pauda, ka par ziņojuma izņemšanu no darba kārtības esot uzzinājis šīs dienas rītā, ierodoties darbā. Pirmdien viņam neesot bijis iespējas piedalīties koalīcijas partiju sanāksmē, taču šis jautājums tās darba kārtībā neesot bijis.

Uzulnieks atzina, ka ziņojums no valdības darba kārtības izņemts izmaiņu potenciālās finansiālās ietekmes dēļ. Ministrs gan spriež, ka šādas ietekmes tuvākajā laikā vēl nebūtu, un finansiālā ietekme varētu rasties 2030. gadā.

Viņš uzskata, ka ir svarīgi konceptuāli apstiprināt šo ziņojumu, lai LM ar saviem iekšējiem resursiem varētu izveidot pilotprojektu un praksē izmēģināt jauno invaliditātes novērtēšanas pieeju. Uzulnieks klāstīja, ka šo projektu gaida vairāk nekā 200 000 cilvēku ar invaliditāti.

Jaunā pieeja paredzētu katra cilvēka situāciju izvērtēt individuāli, nosakot, vai viņam vairāk nepieciešami pakalpojumi vai finansiāls atbalsts. Tādējādi atbalstu būtu iespējams mērķēt atbilstoši konkrētā cilvēka vajadzībām, skaidroja ministrs. Ziņojumā piedāvāts no 2030. gada invaliditātes noteikšanā vērtēt ne tikai veselības traucējumus, bet arī to ietekmi uz cilvēka pašaprūpi, mobilitāti, saziņu, mājsaimniecības darbiem, nodarbinātību un līdzdalību sabiedrībā.

Patlaban pilngadīgās personas, piesakoties invaliditātes ekspertīzei, aizpilda funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketu. LM secinājusi, ka šāds pašnovērtējums nav pietiekams lēmuma pieņemšanai, turklāt papīra anketās sniegtos datus nav iespējams sistemātiski elektroniski analizēt un salīdzināt ar medicīnisko informāciju.

Tādēļ pašnovērtējuma anketu paredzēts aizstāt ar Pasaules Veselības organizācijas izstrādāto invaliditātes novērtēšanas instrumentu “WHODAS 2.0”. Anketu sarunā ar personu aizpildītu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas funkcionālais speciālists – ergoterapeits vai fizioterapeits.

Pēc sākotnējā izvērtējuma personai piemērotu vienu vai vairākus mērķētus protokolus redzes, dzirdes, kustību, garīgās veselības vai hronisku slimību radīto traucējumu novērtēšanai. Ārsti vērtētu ķermeņa funkcijas un struktūras, bet funkcionālie speciālisti – personas aktivitātes un līdzdalību ikdienas dzīvē.

Pirmreizējas invaliditātes ekspertīzes gadījumā cilvēku paredzēts vērtēt klātienē komisijas telpās. Atkārtotas ekspertīzes gadījumā novērtēšana noteiktos apstākļos varētu notikt arī attālināti, savukārt cilvēkiem, kuriem jāvērtē īpašas kopšanas nepieciešamība, novērtējumu veiktu dzīvesvietā.

Uzulnieks norādīja, ka sociālajiem partneriem pret ieceri būtisku iebildumu neesot un galvenie iebildumi saņemti no Finanšu ministrijas (FM). Arī cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošās organizācijas gaidot pilotprojekta sākšanu.

FM savos iebildumos uzsvērusi, ka atbilstoši pašreizējām prognozēm fiskālā telpa 2028.-2030. gadā būs negatīva, tādēļ papildu finansējums bez kompensējošiem pasākumiem nebūs pieejams. Nepieciešamais finansējums jārod esošo līdzekļu robežās, tos pārskatot un optimizējot. Tādēļ FM lūgusi no ziņojuma izslēgt pielikumus ar papildu finansējuma aprēķiniem un norādes uz papildu valsts budžeta līdzekļu nepieciešamību.

Ziņojumā paredzēto risinājumu īstenošanai aprēķināts papildu valsts budžeta finansējums 631 845 eiro apmērā 2029. gadā, 57,05 miljonu eiro apmērā 2030. gadā, 57,62 miljonu eiro apmērā 2031. gadā un 58,76 miljonu eiro apmērā 2032. gadā, bet no 2033. gada – 68,99 miljoni eiro ik gadu.

FM arī iebildusi pret kopšanas pabalsta palielināšanas iekļaušanu ziņojumā, norādot, ka šis jautājums nav tieši saistīts ar invaliditātes novērtēšanas sistēmas pilnveidi un būtu skatāms atsevišķi.

Savukārt Uzulnieks uzsvēra, ka pašreizējā kopšanas pabalstu apmēru atšķirība nav taisnīga pret cilvēkiem ar invaliditāti un neatbilst Satversmei.

Patlaban pilngadīgai personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, pabalsts ir 213,43 eiro mēnesī, bet personai, kurai nepieciešama kopšana un kuras invaliditātes cēlonis ir slimība kopš bērnības, – 413,43 eiro mēnesī.

Arī tiesībsardze aicinājusi valdību līdz šī gada 31. decembrim pārskatīt regulējumu, kas nosaka kopšanas pabalsta apmēru, ņemot vērā, ka personām, kurām invaliditātes cēlonis nav slimība no bērnības, pabalsts nav pārskatīts kopš 2014. gada. Savukārt personām ar invaliditāti no bērnības tas pārskatīts arī 2019. un 2024. gadā, katru reizi palielinot par 100 eiro.

Ziņojumā piedāvāts kopšanas pabalstu no 2030. gada palielināt līdz 450 vai 540 eiro mēnesī atkarībā no nepieciešamās aprūpes intensitātes. Uzulnieks lēsa, ka abu kopšanas pabalstu izlīdzināšanai būtu nepieciešami aptuveni 50 miljoni eiro.

Ministrs atkārtoti uzsvēra, ka pašlaik galvenais ir sākt pilotprojektu, lai jauno invaliditātes novērtēšanas pieeju izmēģinātu, pilnveidotu un uzlabotu cilvēku ar invaliditāti dzīvi.

Ja jautājums šodien tomēr netiks iekļauts valdības sēdes darba kārtībā, Uzulnieks to virzīšot izskatīšanai nākamajā koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē, kur centīšoties pamatot tā nepieciešamību.