Asociācija: Kapitāla tirgus attīstībā valdība līdz šim galvenokārt īstenojusi pasākumus, kas neprasa lielu politisku izšķiršanos

Pēdējos mēnešos finanšu sektora attīstības jautājumi nav bijuši politiskās dienaskārtības centrā, un kopumā kapitāla tirgus attīstībā līdz šim vērojama vēlme īstenot galvenokārt tādus pasākumus, kuri neprasa lielu politisku izšķiršanos,  norādīja Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, komentējot demisionējušās Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdības darbu.

Cērps pauda, ka finanšu nozare ir dinamiska un ar lielu ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, tāpēc šo nozari ietekmējoši lēmumi vienmēr ir un būs jebkuras valdības darba kārtībā. Pērn tautsaimniecības finansēšanas jautājumi tika apspriesti četrās Ministru prezidentes vadītās Finanšu sektora attīstības padomes sēdēs, un nozarei bija cerība, ka tiks aktīvāk strādāts pie strukturālo šķēršļu likvidēšanas kreditēšanas attīstībai, it īpaši banku sektora nodokļu jomā. Šogad nav notikusi neviena šīs padomes sēde, tāpēc jākonstatē, ka finanšu sektora attīstības jautājumi pēdējos mēnešos nav bijuši politiskās dienaskārtības centrā.

Komentējot demisionējušās valdības paveikto, Cērps norādīja, ka ir izstrādāta “fintech” attīstības stratēģija, kā arī ielikti pamati 100 miljonu eiro fonda izveidei pensiju kapitāla ieguldījumiem Latvijā. Tāpat valdība ir ieklausījusies finanšu nozares un uzņēmēju organizāciju viedoklī un nav pieļāvusi vairāku populistisku iniciatīvu īstenošanu, piemēram, cenu regulējumu uzņēmumu pārkreditēšanās komisijas maksām.

Cērps minēja, ka Siliņas valdība arī pretdarbojās pensiju otrā līmeņa sagraušanas mēģinājumiem. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka šī pati valdība samazināja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu novirzījumu pensiju otrajam līmenim no 6% līdz 5% no mēnešalgas, tādējādi mazinot ilgtermiņa kapitāla uzkrāšanu.

Vienlaikus viņš uzteica sadarbību ar valdību un Saeimas Budžeta un finanšu komisiju finanšu krāpniecības apkarošanā, apvienojot dažādu nozaru un valsts institūciju centienus un koordinējot to sadarbību. Cērps norādīja, ka, pateicoties šim darbam, ir stiprināta krāpniecības apkarošanas normatīvā bāze. Tāpat pozitīvi, ka Finanšu ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju ir izstrādājusi 12 punktu plānu kapitāla tirgus attīstībai.

“Tomēr kopumā jāsecina, ka kapitāla tirgus attīstībā līdz šim vērojama vēlme īstenot galvenokārt tādus pasākumus, kuri neprasa lielu politisku izšķiršanos – šobrīd netiek plānota neviena liela valstij piederoša uzņēmuma akciju kotācija biržā,” pauda Cērps.

Viņš norādīja, ka ir pamats būt kritiskiem par valdības darbu arī par to, ka bankām joprojām tiek piemērots tā sauktais virspeļņas nodoklis, lai gan bankām šādas “virspeļņas” nav.

Cērps pauda, ka šonedēļ lielākais ārvalstu investors Latvijas finanšu sektorā Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā seminārā Stokholmā pavēstīja, ka Latvijas valdības īstenotās nodokļu politikas dēļ no ieguldījumiem Latvijā nav iespējams saņemt atbilstošu atdevi. “Šāds signāls būtu jāuztver ļoti nopietni,” norādīja FNA vadītājs.

Viņš skaidroja, ka vēl viens būtisks valdības īstenotās politikas aspekts, pret ko jāizturas kritiski, ir valsts parāda audzēšana, tā vietā lai valsts drošības stiprināšana tiktu īstenota, pārdomāti mazinot citus valdības izdevumus, kā to ir aicinājušas uzņēmēju organizācijas. Tāpat joprojām nav pieņemtas uzņēmēju organizāciju rosinātās izmaiņas regulējumā, kam ir potenciāls padarīt elastīgāku darba tirgu un veicināt darbaspēka pieejamību.

Jautāts, ko sagaida no mākamās valdības, Cērps norādīja, ka, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, finanšu nozare politiskajām partijām ir sagatavojusi 15 priekšlikumus ekonomiskās attīstības veicināšanai, finanšu pieejamības un kreditēšanas uzlabošanai, uzkrājumu veicināšanai un aizsardzībai pret krāpniecību.

“Nav nepieciešams gaidīt līdz vēlēšanām, lai sāktu tos īstenot,” pauda FNA vadītājs.

Komentējot, kādu jautājumu risināšana varētu palikt novārtā, Cērps pauda, ka pieci mēneši ir īss laiks, lai varētu īstenot būtiskas reformas, taču nepieciešams strādāt pie to sagatavošanas.

“Jākoncentrējas uz spēju nepieņemt acīmredzami nepareizus lēmumus. Plānojot budžetu, vajadzētu rast risinājumus kļūdainu lēmumu labošanai, it īpaši atceļot investīcijām kaitīgo Solidaritātes iemaksu, kas katru gadu no banku sistēmas izņem vairāk nekā 100 miljonus eiro,” uzsvēra Cērps.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piektdien Rīgas pilī sāka politiskās konsultācijas ar visu Saeimas frakciju pārstāvjiem par turpmāko rīcību valdības krīzes apstākļos.

Siliņa ceturtdien, 14. maijā, paziņoja par demisiju un pirms tam no amata atbrīvoja zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS).

Iepriekš “Progresīvie” aicināja prezidentu sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi, uzskatot, ka valdība ir zaudējusi rīcībspēju. Konflikti koalīcijā saasinājās pēc premjeres lēmuma pieprasīt aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) demisiju saistībā ar dronu incidentiem Latgalē.

Pašlaik iniciatīvu jaunas valdības veidošanai uzņēmušās Nacionālā apvienība, Zaļo un zemnieku savienība un “Apvienotais saraksts”, apsverot arī citu partneru iesaisti, tostarp “Jauno vienotību”.