Uz Vidzemes šosejas Ropažu novadā pie Rīgas robežas ieklāta eksperimentāla seguma virskārta

Pētniecības projekta laikā uz Vidzemes šosejas (A2) Ropažu novadā pie Rīgas robežas kreisajā brauktuvē eksperimentālos nolūkos ieklāts asfalta maisījums, kurā daļa bitumena aizstāta ar bioloģiskas izcelsmes piedevām, informēja VSIA “Latvijas valsts ceļi” (LVC) pārstāvji.

Projektu realizē SIA “Vianova” un atbalsta LVC. Lai pētījumam piešķirtu praktisku nozīmi, asfalta maisījumi ir jāieklāj eksperimentālā posmā, lai reālos ekspluatācijas apstākļos veiktu monitoringu.

Pētniecības projekta “Ilgtspējīgu asfaltbetona maisījumu izstrāde ar samazinātu oglekļa dioksīda (CO2) pēdas nospiedumu” mērķis ir izstrādāt ilgtspējīgus asfaltbetona maisījumus ar samazinātu CO2 pēdas nospiedumu, vienlaikus saglabājot to ekspluatācijas īpašības salīdzināmā līmenī ar tradicionālajiem asfaltbetona maisījumiem. Projektā plānots izstrādāt un testēt sešus dažādus siltos asfaltbetona maisījumus.

“Vianova” ražošanas daļas vadītājs Rolands Īzaks norāda, ka šis eksperimentālais posms ir starptautiskas sadarbības rezultāts, kurā apvienotas Latvijas un ārvalstu partneru zināšanas, pētniecības pieredze un tehnoloģiskās kompetences. Projekta laikā laboratorijā izstrādātie asfalta maisījumi ar samazinātām CO2 emisijām uzrādīja ar tradicionālajiem asfalta maisījumiem salīdzināmu veiktspēju. Eksperimentālais posms ļaus novērtēt šo risinājumu ilgmūžību reālos ekspluatācijas apstākļos. Ilgtspējai ceļu būvniecībā vienmēr jābūt pamatotai ar pierādītu veiktspēju.

LVC Autoceļu kompetences centra Pētniecības vadības un attīstības daļas projektu vadītājs Jānis Baumanis norāda, ka šajā projektā ir iespēja reālos ekspluatācijas apstākļos vienlaikus pārbaudīt vairākas asfaltbetona ražošanas tehnoloģijas, kurām varētu būt potenciāls samazināt gan energoresursu patēriņu, gan ražošanā radītās emisijas.

Baumanis skaidro, ka posma izvēle nav nejauša gan no tā tehniskā stāvokļa, gan noslodzes viedokļa – augsta satiksmes intensitāte ir piemērota tam, lai dažu gadu laikā varētu novērtēt, kā šie maisījumi noveco un kalpo salīdzinājumā ar tradicionālajiem asfalta maisījumiem.

Konkrētais Vidzemes šosejas posms izvēlēts, ņemot vērā tā seguma stāvokli un noslodzi, tajā izveidojušās gan šķērsplaisas, gan garenplaisas un plaisu tīkli, sākušies lokāli izdrupumi. Vienlaikus tas ir viens no noslogotākajiem ceļa posmiem valstī. 2025. gadā vidējā diennakts satiksmes intensitāte pārsniedza 40 000 transportlīdzekļu, un aptuveni katrs astotais no tiem bija kravas transportlīdzeklis.

Kompānijā vēsta, ka 600 metru garajā posmā vecais segums nofrēzēts 10 centimetru dziļumā, tā vietā ieklāta sešu centimetru bieza saistes kārta un četru centimetru bieza dilumkārta. Eksperimentālais segums ieklāts tikai labajā joslā, kas uzņem lielāko daļu kravas transporta slodzes. Kopumā izmantoti seši atšķirīgi asfalta maisījumu tipi, kuros dažāds ir bitumena, biosaistvielas un reciklētā asfalta saturs. Būvnieks šiem eksperimentālajiem darbiem nodrošinās tādu pašu garantiju kā citos seguma atjaunošanas objektos – trīs gadus. Projekts netiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

2024. gadā pētniecības projekta laikā uz Vidzemes šosejas Ropažu novadā pie Rīgas robežas kreisajā brauktuvē eksperimentālos nolūkos tika ieklāts asfalta maisījums, kurā daļa bitumena aizstāta ar lignīnu. Šobrīd šajā posmā nav novēroti defekti, kurus varētu saistīt ar lignīna piedevu vai reciklētā asfalta saturu maisījumos. Tomēr tieši ilgmūžība ir viens no galvenajiem riskiem, kas tiek minēts saistībā ar lignīna izmantošanu, tāpēc LVC posma stāvokli turpinās novērot ilgtermiņā, jo būtiskas atšķirības salīdzinājumā ar tradicionālo segumu var parādīties tikai pēc vairākiem gadiem.