“Bite Latvija” pērn novērsusi vairāk nekā 2000 DDoS uzbrukumu

Mobilo sakaru operators SIA “Bite Latvija”, izmantojot “Nokia” tīkla drošības risinājumu “Deepfield Defender”, pērn novērsis vairāk nekā 2000 pakalpojuma atteices jeb DDoS uzbrukumu, informēja uzņēmumā.

Apjomīgākais uzbrukums sasniedza 281 gigabitu sekundē (Gbps), savukārt ilgstošākais turpinājās vairāk nekā vienu diennakti.

“Bite Latvija” platjoslas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins norāda, ka kiberuzbrukumu skaita samazinājums 2025. gadā rada mānīgu drošības sajūtu, jo realitātē tie kļūst arvien precīzāki, intensīvāki un tehnoloģiski sarežģītāki, vērsti uz konkrētiem mērķiem ar daudz lielāku ietekmi uz uzņēmumu digitālo infrastruktūru, tāpēc “Bite Latvija” arī šogad turpinās stiprināt tīkla drošību.

2024. gadā “Bite Latvija” ieviesa “Nokia” tīkla drošības risinājumu “Deepfield Defender”, kas ar mākslīgā intelekta un lielo datu analīzes palīdzību reāllaikā analizē tīkla datu plūsmu un identificē potenciālos kiberuzbrukumus, ļaujot tos neitralizēt vēl pirms tie spēj ietekmēt klientu pakalpojumus. DDoS uzbrukumi ir ļaunprātīgi mēģinājumi traucēt tīkla vai tīmekļa vietnes ikdienas darbību, pārpludinot to ar lielu skaitu pieprasījumu no daudziem dažādiem avotiem. Šādi pieprasījumi pārslogo serveru un tīkla resursus, padarot pakalpojumus nepieejamus likumīgajiem lietotājiem.

Ņikitins atzīmē, ka DDoS uzbrukumu raksturs mainās – tie kļūst īsāki, taču daudz intensīvāki. Ja gada sākumā lielākā daļa uzbrukumu ilga līdz 19 minūtēm, tad gada beigās to vidējais ilgums samazinājās līdz aptuveni piecām minūtēm. Lai gan kopējais uzbrukumu skaits gada laikā ir samazinājies, tas rada maldinošu priekšstatu par situācijas uzlabošanos, jo realitātē uzbrukumi kļuvuši tehnoloģiski sarežģītāki, intensīvāki un precīzi vērsti uz konkrētiem mērķiem.

Šajā laikā uzbrukumos izmantoto datu apjoms pieauga teju 15 reizes, savukārt maksimālais uzbrukuma apjoms pieauga tādā apmērā, ka sistēmām vienā sekundē jāapstrādā gandrīz divreiz lielāks datu apjoms nekā iepriekš. Tas nozīmē, ka dažu minūšu laikā uzņēmuma digitālie pakalpojumi var kļūt nepieejami. Šādas situācijas īpaši kritiskas ir e-komercijas platformām, banku pakalpojumiem vai pašapkalpošanās portāliem, kur katra dīkstāves minūte var radīt gan reputācijas riskus, gan tiešus finanšu zaudējumus, min Ņikitins.

“Bite Latvija” norāda, ka pēdējos gados kiberdraudu aktivitāti arvien vairāk ietekmē arī ģeopolitiskā situācija. Politiskās spriedzes, starptautisku lēmumu un drošības jautājumu kontekstā DDoS uzbrukumi nereti tiek izmantoti kā instruments, lai traucētu valsts iestāžu un uzņēmumu digitālo pakalpojumu darbību.

Vienlaikus “Bite Latvija” atzīmē, ka, analizējot uzbrukumu struktūru, redzams, ka kiberuzbrukumi kļūst arvien sarežģītāki, kombinējot vairākas uzbrukumu metodes vienlaikus. Gada sākumā vairākas uzbrukuma metodes vienlaikus tika izmantotas 39% gadījumu, bet gada beigās šis rādītājs pieauga līdz 97%. Tas liecina, ka kibernoziedznieki mērķtiecīgi fokusē savus resursus sistēmu ātrākai pārslogošanai. Atsevišķos gadījumos uzbrukumos izmantotas līdz pat 10,6 miljoniem unikālu IP adrešu vienlaikus, kas ir apjoms, kas līdzvērtīgs iedzīvotāju skaitam Zviedrijā.

DDoS uzbrukumu iemesli ir dažādi – no sabotāžas un politiski motivētiem uzbrukumiem līdz finansiālai izspiešanai vai konkurences cīņai digitālajā vidē. Šī tendence parāda, ka kibernoziedznieki arvien biežāk izmanto automatizētus rīkus un plašus botu tīklus, kas ļauj vienlaikus ģenerēt miljoniem pieprasījumu no dažādām ierīcēm visā pasaulē. Tas apgrūtina uzbrukumu identificēšanu un filtrēšanu, tāpēc aizsardzības sistēmām ir jāspēj analizēt datu plūsmu reāllaikā un atšķirt ļaunprātīgus pieprasījumus, norāda Ņikitins.

Viņš uzsver, ka DDoS uzbrukumi vairs nav tikai lielu uzņēmumu izaicinājums, jo to drošības sistēmas ir attīstījušās un kļuvušas grūtāk ietekmējamas, tāpēc kibernoziedznieki arvien aktīvāk par savu mērķi izvēlas mazākus uzņēmumus, kuru digitālajai infrastruktūrai nereti ir zemāka aizsardzība. Tas nozīmē, ka DDoS aizsardzība kļūst par kiberdrošības elementu jebkuram uzņēmumam, kas sniedz digitālus pakalpojumus un ikdienā veic saimniecisko darbību arī tiešsaistē.

Jau ziņots, ka “Bite Latvija” 2024. gadā strādāja ar 183,75 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 12,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 1% un bija 33,712 miljoni eiro. Kompānijas 2025. gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

Kompānija reģistrēta 2005. gadā, un tās pamatkapitāls ir 44 miljoni eiro. “Bite Latvija” vienīgais īpašnieks ir Lietuvas “Bite group”, kas pieder globālam aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumam “Providence Equity Partners”.