“Bite Latvija”: Eiropā izplatās krāpniecība ar viltotiem QR kodiem

Eiropā strauji izplatās krāpniecība ar viltotiem QR kodiem jeb tā dēvēto “kvikšķerēšanu”, kuras laikā lietotāji tiek novirzīti uz krāpnieciskām vietnēm un aicināti ievadīt maksājumu vai citus sensitīvus datus, informēja mobilo sakaru operators SIA “Bite Latvija”.

Uzņēmumā norāda, ka šis krāpšanas veids īpaši apdraud ceļotājus vasaras sezonā.

“Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš atzīmē, ka, lai gan Latvijā šādi gadījumi pagaidām nav plaši fiksēti, šī tendence var strauji attīstīties.

Uzņēmumā, atsaucoties uz kiberdraudu izlūkošanas platformas “Microsoft Threat Intelligence” datiem, norāda, ka šā gada pirmajos mēnešos ar QR kodiem saistīto krāpšanas gadījumu skaits pieaudzis apmēram 2,4 reizes. Piemēram, Lielbritānijā gada laikā reģistrēti vismaz 784 gadījumi, kuros izkrāpti apmēram 4,1 miljoni eiro. Krāpnieki arvien biežāk izmanto sabiedriskas vietas, piemēram, stāvvietu automātus, restorānus un viesnīcas, uzlīmējot viltotus QR kodus uz īstajiem un novirzot lietotājus uz krāpnieciskām vietnēm.

Eriņš uzsver, ka cilvēki QR kodiem uzticas gandrīz automātiski, jo tie šķiet vienkārši un droši, un tieši šo uzticību krāpnieki arī izmanto. Patlaban redzams, ka QR kodi kļūst arvien populārāki arī Latvijā, jo tos izmanto gan restorānos, gan dažādi citi pakalpojumu sniedzēji, un tas palielina riskus nākotnē. Tikmēr citās Eiropas valstīs šī krāpniecības shēma darbojas daudz aktīvāk, īpaši vasaras ceļojumu sezonā, kad cilvēki steidzas, biežāk izmanto QR kodus biļetēm un maksājumiem, pieslēdzas publiskiem tīkliem vai aktivizē eSIM pakalpojumus.

“Bite Latvija” atzīmē, ka, noskenējot viltus QR kodu un ievadot sensitīvus datus, lietotāji var zaudēt ievērojamas naudas summas. Eiropā fiksēti gadījumi, kad vienā incidentā zaudēti vairāki tūkstoši eiro. Ne mazāk būtisks ir arī identitātes zādzības risks, jo krāpnieki var pārņemt lietotāja tālruņa numuru un pārtvert piekļuves kodus bankām un e‑pastam.

Eriņš norāda, ka, ja rodas kaut mazākās aizdomas, labāk uzreiz apturēt darbību un neievadīt nekādus datus. Viens no biežākajiem signāliem, kam jāpievērš uzmanība, ir situācija, kad pēc QR koda noskenēšanas tiek prasīts lejupielādēt jaunu lietotni. Šādos gadījumos īpaši jāuzmanās.

Biežāk lietotāji iekrīt, jo rīkojas steigā vai uzticas vizuāli pārliecinošām vietnēm, uz kurām viņus novirza QR kodi. Tāpēc svarīgi vienmēr pārbaudīt mājaslapas adresi, nesniegt sensitīvu informāciju nepārbaudītās vietnēs un izmantot tikai oficiālus kanālus, piemēram, aktivizējot eSIM. Papildu drošībai būtiski ir arī izmantot divfaktoru autentifikāciju. Krāpniecības metodes kļūst arvien pārliecinošākas, tāpēc pat viena nepārdomāta darbība var radīt nopietnus finansiālus zaudējumus, min Eriņš.

“Bite Latvija” aicina iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem, izmantojot QR kodus gan ikdienā, gan ceļojumos, un aizdomīgu gadījumu gadījumā vērsties kiberincidentu novēršanas institūcijā “Cert.lv”.

Jau ziņots, ka “Bite Latvija” 2024. gadā strādāja ar 183,75 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 12,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 1% un bija 33,712 miljoni eiro. Kompānijas 2025. gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

Kompānija reģistrēta 2005. gadā, un tās pamatkapitāls ir 44 miljoni eiro. “Bite Latvija” vienīgais īpašnieks ir Lietuvas “Bite group”, kas pieder globālam aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumam “Providence Equity Partners”.