Kampaņā “Rindā uz ģimeni” mudinās kļūt par audžuvecākiem, aizbildņiem un adoptētājiem

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību gandrīz 1000 bērnu, kuri Latvijā gaida iespēju nonākt ģimenē, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija sāks kampaņu “Rindā uz ģimeni”, aicinot iedzīvotājus kļūt par audžuvecākiem, aizbildņiem vai adoptētājiem.

Kampaņu atklās pirmdien, 24. augustā, no plkst. 13 līdz 14 pļavā pie Uzvaras ielas 1 Bauskā. Pasākumā atklās arī simbolisku vides objektu “Rindā uz ģimeni”.

Kampaņa vairākus mēnešus notiks Latvijas reģionos, aktualizējot audžuģimeņu jautājumus un iepazīstinot sabiedrību ar ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu stāstiem. Asociācija norāda, ka pašlaik Latvijā ģimeni gaida gandrīz 1000 bērnu, savukārt audžuģimenes statuss un iespēja uzņemt bērnus ir 654 ģimenēm.

Kampaņas atklāšanas pasākumā piedalīsies Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas valdes priekšsēdētāja Ilze Paleja, Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietniece Linda Abu Meri (JV) un audžuvecāks no Bauskas novada Rita Laika, kura vairāk nekā 15 gados uzņēmusi un aprūpējusi 20 audžubērnus.

Pasākuma laikā iepazīstinās ar kampaņu un tās vēstījumu, kā arī informēs par nepieciešamību pēc audžuģimenēm Bauskas novadā un gatavību tās atbalstīt.

Paredzēts arī Bauskas bērnu grupas “Pigoriņi” priekšnesums un simboliska memoranda parakstīšana, apliecinot apņemšanos uzlabot audžuģimeņu situāciju Latvijā un rūpēties, “lai katrs bērns iegūtu bērnību”.

Jau vēstīts, ka Bērnu aizsardzības centra (BAC) analītiskais pārskats par bāriņtiesu darbu 2025. gadā liecina, ka pērn audžuģimenes statuss piešķirts 40 ģimenēm, bet izbeigts 63 audžuģimenēm, līdz ar to jau trešo gadu pēc kārtas audžuģimeņu skaits, kurām statuss izbeigts, pārsniedzis ģimeņu skaitu, kurām šāds statuss piešķirts.

Salīdzinoši 2024. gadā audžuģimenes statuss tika piešķirts 42 ģimenēm, bet izbeigts 50 audžuģimenēm, savukārt 2023. gadā statuss tika piešķirts 51 ģimenei, bet izbeigts 57 audžuģimenēm.

Audžuģimenes statusa izbeigšanai bijuši dažādi iemesli. Daļā gadījumu tie saistīti ar personiskiem apstākļiem, piemēram, motivācijas zudumu, veselības problēmām, izdegšanu vai izmaiņām nodarbinātībā. Citos gadījumos statusa izbeigšanu ietekmējuši ģimenes apstākļi, tai skaitā laulības šķiršana, bērna piedzimšana vai dzīvesvietas maiņa. Pērn trīs audžuģimenēm statuss atņemts pārkāpumu dēļ.

Kopumā 2025. gadā Latvijā bija 654 audžuģimenes, kamēr 2024. gadā – 686 audžuģimenes. Audžuģimeņu skaits pēdējo četru gadu laikā turpina samazināties. Audžuģimeņu skaits, kurās nav ievietoti bērni, 2025. gada 31. decembrī bija 87 jeb 13,3% no kopējā audžuģimeņu skaita. Tas ir zemākais procentuālais rādītājs pēdējos četros gados.

Pērn Latvijā bija 142 specializētās audžuģimenes, tostarp 96 krīzes audžuģimenes un 46 specializētās audžuģimenes bērniem ar invaliditāti, kuriem izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību smagu funkcionālu traucējumu dēļ.

Pagājušajā gadā specializētās audžuģimenes statuss piešķirts desmit ģimenēm, tai skaitā sešām krīzes audžuģimenēm un četrām audžuģimenēm bērniem ar īpašu kopšanu. Statuss kopumā izbeigts divām specializētajām audžuģimenēm, bet pārkāpumu dēļ šis statuss pērn nav atņemts nevienai specializētajai audžuģimenei.

Specializēto audžuģimeņu skaits, kurās 2025. gada 31. decembrī nebija ievietoti bērni, bija 15. Vēl septiņas specializētās audžuģimenes pamatotu iemeslu dēļ bērnus uzņemt nevarēja.

Kopumā ārpusģimenes aprūpē pērn bija 5160 bērni, kas ir mazāk nekā 2024. gadā, kad ārpusģimenes aprūpē bija 5341 bērns. BAC gan norāda, ka viena gada izmaiņas vēl neļauj izdarīt secinājumus par noturīgu tendenci.