Politologs: Šobrīd nevar pateikt, vai “Progresīvajiem” būtu labāk palikt valdībā vai nē
Šobrīd nevar pateikt, vai partijai “Progresīvie” būtu labāk palikt valdībā vai atstāt to, pauda politologs Jānis Ikstens, komentējot Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) izteikto neuzticību aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P).
Ikstens norādīja, ka jebkuram “Progresīvo” lēmumam – palikt vai atstāt koalīciju – būs politiskas sekas. Ikstens atgādināja, ka Latvijas politiskajā vēsturē jau ir bijuši dažādi līdzīgi gadījumi. Piemēram, 2006. gadā, kad neilgi pirms Saeimas vēlēšanām no valdības aizgāja “Jaunais laiks”, nākamajās vēlēšanās viņiem neveicās labi. Savukārt 2022. gadā, kad no aizsardzības ministra amata tika atbrīvota “Attīstībai/Par!” politiķe Marija Golubeva, viņas pārstāvētais politiskais spēks valdībā izlēma palikt. Tomēr arī viņiem nākamajās Saeimas vēlēšanās neveicās.
“Automātiski pats par sevi nav redzams, ka būtu kāds pareizākais algoritms,” sacīja Ikstens.
Politologs novērojis, ka attiecības koalīcijā ir ārkārtīgi saspringtas jau labu laiku, un, ja licies, ka galvenie konflikti ir starp “Progresīvajiem” un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), tad patiesībā iesaistīti ir visi trīs partneri. “Paši “Progresīvie” ir “knābājuši” “Jauno vienotību” (JV),” teica Ikstens.
Viņš arī pauda, ka premjeres paziņojums par to, ka viņa izsaka neuzticību Sprūdam, JV atbalstītājiem pirmajā mirklī droši vien varēja vairot pārliecību par Siliņas apņēmību.
Tai pat laikā, viņaprāt, ja skatās uz Siliņas šāda soļa izpildījumu, tad varot rasties šaubas par premjeres tālredzīgumu. Neesot aizvien vēl līdz galam skaidrs, vai viņa par to patiešām pirms tam informēja pārējos koalīcijas partnerus. Tāpat nav skaidrs, vai tas nozīmē, ka premjere šādi piedāvājusi pārskatīt sfēru sadalījumu starp koalīcijas partijām un, kura partija būs atbildīga par jauno ministru. “Droši vien, ka JV. Un tad tā būtu līdzsvara izjaukšana, kas pilnīgi pamatoti rada jautājumus “Progresīvajiem”, vai tas ir vai nav pieņemami,” teica Ikstens.
Politologs arī izcēla, ka nav saprotams, vai Siliņas uzrunātajam pulkvedim Raivim Melnim pirms Saeimas lēmumam par viņa apstiprināšanu vai neapstiprināšanu amatā ir jāatvaļinās no militārā dienesta. Un, ja viņam nav tālākas politiskās ambīcijas pēc oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, vai viņš varēs bez problēmām dienestā atgriezties, ja gribēs.
Turklāt, kā uzsvēra Ikstens, viņa apstiprināšana Saeimā arī vēl nav pilnīgi droša, jo, piemēram, “Apvienotais saraksts” (AS) paziņojis, ka Meļņa kandidatūru neatbalstīs, savukārt “Progresīvie”, iespējams, būs apvainojušies.
Jau rakstīts, ka svētdienas vakarā par atkāpšanos no amata paziņoja aizsardzības ministrs Sprūds un vienlaikus viņa demisiju pieprasīja Siliņa, kura jau uzrunājusi pulkvedi Melni ieņemt aizsardzības ministra amatu un viņš esot piekritis. Premjere uzskata, ka ministrija jāvada profesionālim.
Lēmumu premjere pieņēmusi pēc dronu incidentiem Latgalē, norādot uz uzticības zudumu ministram un problēmām nozarē.
Savukārt Sprūds paziņojis par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību un cenšoties pasargāt armiju no ieraušanas politiskās spēlēs. Vienlaikus turpinās izvērtējums par Nacionālo bruņoto spēku rīcību pēc incidentiem, kā arī darbs pie pretgaisa aizsardzības stiprināšanas.
Premjere pirmdien TV3 raidījumā “900 sekundes” atzina, ka “Progresīvajiem” nepiedāvāja virzīt savu ministra amata kandidātu, jo partijas pārstāvji nepiedalījās svētdienas sarunā. “Es neko viņiem nepiedāvāju, jo es ar viņiem nemaz nevarēju to izrunāt. Viņi vakar uz tikšanos neieradās,” teica premjere, piebilstot, ka kultūras ministre Agnese Lāce (P) sarunai pieslēgusies un tad atslēgusies.
“Progresīvo” frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs savukārt apgalvoja, ka partija ar premjeri mēģināja sakontaktēties gan piektdien un sestdien, bet premjere esot ignorējusi šos centienus. Savukārt svētdien viņš pats vēlu atgriezies no komandējuma, bet demisionējušais aizsardzības ministrs no bērēm. “Kultūras ministre gan paspēja pieslēgties šai sapulcei vakarā, bet patiesībā visas šīs ziņas no premjeres puses jau bija sagatavotas (..),” pauda Šuvajevs.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, taujāts par iespējamo tālāko rīcību, ja, piemēram, krīt valdība, pirmdienas rīta pusē žurnālistiem sacīja, ka scenāriji var būt dažādi, taču detaļās ZZS tos nav apspriedusi. Krauze piebilda, ka drošības jomā nav vietas politiskām intrigām vai spēlēm, tāpēc ir jārīkojas pragmatiski, lai tiktu iecelts jauns aizsardzības ministrs. Politiķis akcentēja, ka ZZS ir gatava turpināt darbu koalīcijā.
Rakstīt komentāru