Partiju priekšvēlēšanu programmās solījumu bez skaidra finansiālā seguma šogad vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās

15. Saeimas vēlēšanām iesniegtajās partiju priekšvēlēšanu programmās vairākās jomās izteikti finansiāli ietilpīgi solījumi, kuru īstenošanai ne vienmēr norādīts skaidrs izmaksu aprēķins un finansējuma avots, turklāt salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām, kurās partiju kampaņas lielā mērā ietekmēja tobrīd Krievijas sāktais pilna mēroga iebrukums Ukrainā, šogad finansiālu ietilpīgu solījumu kļuvis vairāk, liecina veiktā programmu analīze.

Partiju programmās ir atrodami vairāki solījumi bez skaidra finansiālā seguma, kas paredz būtisku jaunu izdevumu pieaugumu vai nodokļu ieņēmumu samazinājumu, bet partijas nav norādījušas, kur gūt ieņēmumus šo ieceru īstenošanai vai kā kompensēt potenciālu budžeta ieņēmumu samazinājumu.

Salīdzinājumā ar 14. Saeimas vēlēšanu programmām šogad finansiāli ietilpīgākie solījumi biežāk paredz nevis īstermiņa krīzes atbalstu, bet ilgtermiņa budžeta saistības. 2022. gadā partijas vairāk runāja par energoresursu cenu kāpuma, inflācijas un Covid-19 seku pārvarēšanu un drošības stiprināšanu Krievijas radīto kara draudu dēļ. 2026. gada programmās redzamāki ir solījumi pārbūvēt dažādas politikas jomas – veselības aprūpi, aizsardzību, zinātni, nodokļus, pensijas, pabalstus, mājokļu politiku un pašvaldību finanses.

Finanšu ministrija prognozē, ka 2026. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts pieaugs līdz 3,3% no IKP, bet aizsardzības finansējums pēc NATO definīcijas sasniegs 4,9% no IKP. Līdz ar to vairāku partiju solījumi par aizsardzības finansējumu 5% apmērā sakrīt ar jau īstenoto valsts politiku, bet līdztekus partijas izsaka arī solījumus par vietējās militārās industrijas atbalstu, patvertņu būvēšanu un iekšējās drošības stiprināšanu.

Daudz izmērāmus skaitļus savā programmā min Zaļo un zemnieku savienība. Tā sola veselībai novirzīt 6% no IKP, augstākajai izglītībai un zinātnei – 2% no IKP, aizsardzībai – virs 5% no IKP, minimālo algu 1250 eiro, vidējo pensiju 1000 eiro, 5% PVN pirmās nepieciešamības pārtikai un atbrīvojumu no NĪN primārajam mājoklim. Vienlaikus programmā nav redzams kopējais aprēķins, kā finansēt lielākus izdevumus un nodokļu atlaides.

Arī “Jaunās vienotības” programmā solīts sasniegt vairākus izmērāmus mērķus – veselības finansējums vismaz 6% no IKP, pētniecībai un attīstībai 3% no IKP, aizsardzībai 5% no IKP, investīcijas virs 30% no IKP un vismaz 3,5% IKP pieaugums gadā. Programmā nav detalizētāk izskaidrots, kā šos mērķus finansiāli sasniegt.

Nacionālajai apvienībai finansiāli ietilpīgākie solījumi izteikti drošības un demogrāfijas jomā. Partija sola aizsardzības finansējumu virs 5% no IKP, vietējās militārās industrijas attīstību, iekšlietu dienestu kapacitātes un atalgojuma celšanu, patvertņu sistēmu, stratēģisko rezervju veidošanu, bērna kopšanas pabalstu līdz 600 eiro, lielākus ģimenes valsts pabalstus un 15 000 eiro grantu hipotekārā kredīta dzēšanai par katru bērnu. Programmā nav sniegts pilns aprēķins, cik šādu solījumu īstenošana izmaksātu.

“Latvija pirmajā vietā” programmā sola nodokļu samazinājumu un lielas investīcijas. Partija sola 10% UIN, 10% kapitāla pieauguma nodokli, PVN samazinājumu līdz 10% plašam preču un pakalpojumu lokam, NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim, pusi UIN novirzīt pašvaldībām, kā arī 10 jaunus infrastruktūras PPP projektus 10 miljardu eiro vērtībā, vairākus lielus ceļu projektus, koncertzāli, futbola stadionu, Laikmetīgās mākslas muzeju un 5000 eiro pabalstu par katru jaundzimušo. Programmā nav izskaidrots, kā šāda ieņēmumu samazināšana un tēriņu palielināšana tiktu finansēta.

“Stabilitātei!” sola budžetu bez aizņēmumiem, valsts pārvaldes aparāta samazināšanu par 30%, PVN pamatpārtikai samazināt līdz 12%, PVN recepšu medikamentiem samazināt līdz 5%, NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim un veselības aprūpes finansējuma palielināšanu. Arī šī partija sola mazākus nodokļus un lielākus tēriņus, sīkāk neizskaidrojot, kā to finansēt.

“Austošā saule Latvijai” sola palielināt neapliekamo minimumu līdz vidējās algas apmēram, atcelt NĪN vienīgajam ģimenes mājoklim, noteikt piedzimšanas pabalstu trīs vidējo algu apmērā un par katru bērnu mātei piešķirt 20 000 eiro pensijas pirmā līmeņa kapitālu. Programmā nav izklāstīts, kā tas tiktu finansēts.

“Progresīvo” priekšvēlēšanu programmā solīti lielāki ģimenes pabalsti, pabalstu piesaiste ienākumu mediānai, pensiju paaugstināšana, vienota sabiedriskā transporta mēnešbiļete, gada līdzmaksājumu griesti kompensējamām zālēm un plašāks mājokļu atbalsts. Šī partija salīdzinoši mazāk nekā citi politiskie spēki sola radikālus nodokļu griezumus, tomēr arī tās programmā nav pilnībā skaidrs finansējuma avots priekšlikumu īstenošanai.

“Saskaņas centrs” sola minimālo pensiju virs nabadzības riska sliekšņa, biežāku pensiju un pabalstu indeksāciju, invaliditātes pabalstu celšanu, bērna piedzimšanas pabalstu līdz 1000 eiro, bezmaksas ēdināšanu skolēniem līdz 9. klasei un otrā bērna pabalsta pieckāršošanu. Programmā ir minētas arī ieņēmumu palielināšanas idejas, taču nav redzams aprēķins, vai ar tām pietiktu visu solījumu segšanai.

JKP sola daļu UIN un PVN novirzīt uzņēmuma darbības vietas pašvaldībai, rosināt NĪN atcelšanu mājokļiem, veicināt reģionu kreditēšanu, piesaistīt jaunos speciālistus reģioniem un attīstīt ātrgaitas autoceļu koridorus. Partija nav skaidrojusi, kā tiktu kompensēta nodokļu ieņēmumu pārbīde.

“Apvienotais saraksts” sola bezdeficīta bāzes budžetu četru gadu laikā, izveidot Latvijas Attīstības fondu, 10% mikrouzņēmumu nodokli fiziskām personām, kapitāla pieauguma nodokļa samazināšanu, 2 miljardu eiro kreditēšanas pieaugumu reģionu mājokļiem un PPP projektus aizsardzībā, enerģētikā un infrastruktūrā. Programmā nav sīkāk rēķināts, kā plašo investīciju programmu īstenot.

“Mēs mainām noteikumus” sola bezdeficīta budžetu viena Saeimas sasaukuma laikā, 10% mikrouzņēmuma nodokli, NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim, atcelt PVN pirmajam mājoklim jaunos projektos un pierobežas ekonomisko zonu ar PVN līdz 10% un UIN atlaidēm. Arī šajā programmā nav detalizēti skaidrots, kā nodokļu atlaides savienot ar bezdeficīta budžetu.

“Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” piedāvā plašu nodokļu samazinājumu un pabalstu palielinājumu – PVN 5% pārtikai, ēdināšanai un viesmīlībai, jauniešu atbrīvošanu no IIN līdz 25 gadu vecumam, NĪN atcelšanu visiem mājokļiem, 5% PVN medikamentiem, elektrībai, ūdensapgādei un kurināmajam, bezmaksas ēdināšanu un sabiedrisko transportu skolēniem.

“Latvijas attīstībai” programmā solīts aizsardzības finansējums vismaz 5% no IKP, pētniecībai un attīstībai vismaz 2% no IKP, pedagogu algas vismaz 1,2 vidējās algas līmenī un sabalansēts budžets līdz 2030. gadam. Šīs partijas solījumi ir mērenāki nekā vairākām citām partijām.

Kopumā salīdzinājumā ar 2022. gadu šogad partiju programmās biežāk parādās solījumi, kas paredz pastāvīgas budžeta saistības – lielāki pabalsti un pensijas, zemākas nodokļu likmes, veselības un zinātnes finansējuma piesaiste IKP rādītājiem, infrastruktūras projekti, mājokļu programmas un pašvaldību finanšu pārdale.