Latvija ES Ārlietu padomē aicina pēc iespējas ātrāk vienoties par jaunajām sankcijām pret Krieviju

Latvija pirmdien Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē Briselē aicināja pēc iespējas ātrāk vienoties par 21. sankciju kārtu pret Krieviju un akcentēja nepieciešamību palielināt šāda veida spiediena uz Krieviju, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Latviju sanāksmē pārstāvēja ĀM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis. Viņš sanāksmē uzsvēra, ka Latvijas nostāja saglabājas nemainīga, turpinot visaptverošu atbalstu Ukrainai un spiediena politiku pret Krieviju, ierobežojot tās ekonomiku un turpinot starptautisko izolāciju.

Uršuļskis atzinīgi novērtēja pirmdien apstiprinātās papildu tematiskās sankcijas pret subjektiem, kas saistīti ar cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, Krievijas hibrīdajām aktivitātēm Eiropā un tās īstenotajiem kiberuzbrukumiem.

“Krievijas pastāvīgie un atkārtotie uzbrukumi turpina iznīcināt Ukrainas civilo un enerģētikas infrastruktūru, tādēļ būtiski rīkoties savlaicīgi, lai sekmētu Ukrainas enerģētikas sektora noturību, gatavojoties nākamajai ziemai. Attiecīgi militārā palīdzība, īpaši pretgaisa aizsardzības jomā, joprojām ir galvenā prioritāte,” norādīja Uršuļskis.

Viņš informēja, ka Latvija pieņēmusi lēmumu piešķirt papildu septiņus miljonus eiro NATO iniciatīvai “Prioritāro Ukrainas prasību saraksts” (PURL) kritiski svarīga aizsardzības aprīkojuma iegādei, kā arī ir gatava stiprināt Ukrainas enerģētikas noturību, izmantojot citus atbalsta kanālus.

Ministrijā atzīmē, ka Latvijas atbalsts Ukrainas enerģētikai 2025.-2026. gadā kopumā sasniedz vairākus miljonus eiro. Savukārt Latvijas kopējais atbalsts, tostarp valsts un sabiedrības atbalsts, Ukrainai laika posmā no 2022. gada 24. februāra līdz 2026. gada 26. maijam sasniedza vismaz 1,13 miljardus eiro jeb 0,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Uršuļskis diskusijā par turpmāku spiedienu pret Krieviju un tās ierobežošanu uzsvēra, ka Krievijas agresiju var apturēt tikai, vēl vairāk palielinot spiedienu uz Krieviju, tāpēc pēc iespējas ātrāk ir jāvienojas par spēcīgu 21. sankciju kārtu. Viņš aicināja dalībvalstis pilnībā atteikties no ieguldījumiem Krievijā un pārtraukt ekonomiskās saiknes ar Krieviju. Tāpat Latvijas ieskatā ir svarīgi turpināt sankciju pastiprināšanu pret Krievijas “ēnu floti” un tās ekosistēmu.

Viņš pauda bažas par nesen pieņemto Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmumu atļaut Krievijai piedalīties starptautiskajās kvalifikācijas sacensībās ceļā uz 2028. gada Losandželosas olimpiskajām spēlēm. Latvijas ieskatā Krievijas dalība starptautiskos sporta un kultūras pasākumos nav pieļaujama, kamēr tā turpina agresiju pret Ukrainu, tādēļ ir jāturpina stiprināt Krievijas starptautisko izolāciju.

Apspriežot situāciju Tuvajos Austrumos un notikumu attīstību Irānā, Uršuļskis pauda Latvijas nosodījumu par Irānas atsāktajiem uzbrukumiem Hormuza šaurumā un Persijas līča valstīs. Parlamentārais sekretārs uzsvēra, ka Latvija ir gatava dot ieguldījumu iniciatīvās, kas vērstas uz kuģošanas brīvības Hormuza šaurumā atjaunošanu.

Sanāksmes laikā notika trešais ES un Persijas līča sadarbības padomes augsta līmeņa drošības forums, kur ministri diskutēja par ES un Līča valstu sadarbības stiprināšanu, reģionālo situāciju un kuģošanas brīvību Hormuza šaurumā. Pēc sanāksmes norisinājās arī Palestīnas Donoru grupas sanāksme.

Diskusijās par ES stratēģijas īstenošanu Melnās jūras reģionam ES ārlietu ministri apsprieda stratēģijas īstenošanas gaitu un priekšlikumus turpmākajam darbam. Rumānija un Bulgārija informēja par Melnās jūras drošības centra izveides procesu.

Ārlietu ministri arī apsprieda ES un ANO attiecības, gatavojoties ANO Ģenerālās asamblejas augsta līmeņa nedēļai, kas notiks no 22. septembra līdz 28. septembrim, un ES sadarbību ar globālajiem partneriem.

Pirms sanāksmes ES ārlietu ministriem bija neformāla viedokļu apmaiņa ar Ukrainas nevalstisko organizāciju vadošajiem pārstāvjiem par smago humāno situāciju Krievijas okupētajā Ukrainas teritorijā un cilvēktiesību pārkāpumiem pret aizturētajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā arī tika pieņemts ES un Ukrainas kopīgs paziņojums par aizturētajiem civiliedzīvotājiem un Krievijas agresijas kara humānajām sekām.

Latvija sanāksmē pauda nosodījumu Krievijas pastrādātajām zvērībām un noziegumiem Ukrainā un uzsvēra, ka vainīgie jāsauc pie atbildības. ĀM parlamentārais sekretārs norādīja, ka Latvija ir apņēmusies sniegt atbalstu nozieguma lietu dokumentēšanā, kas nodrošinās pamatu Krievijas saukšanai pie atbildības. Tāpat Latvija turpinās psiholoģisko atbalstu un rehabilitāciju cietušajiem.

Gatavojoties ANO Ģenerālajai asamblejai, tika apstiprināti padomes secinājumi par ES prioritātēm. Padomes sanāksmē arī pieņemts lēmums oficiāli sākt ES partnerības misiju Armēnijā, kas sniegs atbalstu Armēnijas valsts iestādēm cīņā pret hibrīddraudiem, tostarp kiberuzbrukumiem, nelikumīgām finanšu plūsmām, kā arī ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos.

Ministri arī vienojās par atbalsta pasākumiem Moldovas pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanai, izmantojot Eiropas Miera mehānismu.