ES pirmdien atvērs pirmo sadaļu sarunās ar Ukrainu un Moldovu par pievienošanos blokam

Eiropas Savienības (ES) 27 dalībvalstis piektdien panākušas vienošanos par pirmās sadaļas atvēršanu sarunās ar Ukrainu un Moldovu par pievienošanos ES, paziņoja Eiropadomes prezidents Antoniu Košta un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

Pirmdien plānota starpvaldību konference ar Ukrainu un Moldovu, lai oficiāli sāktu sarunas par pirmo ES tiesību aktu grupu, kas pazīstama kā “Pamatprincipi”. Šī grupa aptver jautājumus, kas saistīti ar tiesu sistēmu, iestādēm, publiskā iepirkuma sistēmām, finanšu kontroli un statistiku.

Sarunas iespējams sākt, jo jaunā Ungārijas valdība piekritusi atteikties no to bloķēšanas, kas notika iepriekšējā Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna laikā.

“Tas ir atzinības apliecinājums abu valstu apņēmībai, drosmei un smagajam darbam, ko tās ieguldījušas reformu virzīšanā, pat saskaroties ar milzīgām grūtībām,” norādīja Košta un Leiena.

“Paplašināšanās ir stratēģiska izvēle. (..) Pasaulē, ko raksturo pieaugoša nenoteiktība, lielāka Eiropas Savienība ir mūsu kopējās interesēs,” viņi piebilda.

Ukraina iesniedza pieteikumu dalībai ES dažas dienas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gadā. Drīz pēc tam pieteikumu iesniedza arī Moldova, un abu valstu iestāšanās tiek uzskatīta par vienotu procesu.

“Ukraina aizstāv sevi un, to darot, visu Eiropu,” pēc ES paziņojuma sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. “Kā jau esam teikuši, Ukraina dara to, kas ir nepieciešams, un ir svarīgi, ka arī ES tur savu vārdu. Pirmās sarunu sadaļas atvēršana ir nozīmīgs politisks un morāls atbalsts mūsu valstij un mūsu tautai,” norādīja prezidents.

Moldovas prezidente Maija Sandu pauda gandarījumu par sarunu pirmās sadaļas atvēršanu un sacīja, ka Moldova ir gatava atvērt visas sadaļas un turpināt īstenot reformas.

Orbāna valdība līdz šim bloķēja jebkādu reālu progresu Ukrainas iestāšanās procesā. Ungārijas jaunais premjerministrs Pēters Maģars atteicās no šīs nostājas pēc tam, kad ar Ukrainu tika panākta vienošanās par Ukrainā dzīvojošās ungāru etniskās minoritātes tiesībām.

Ukrainas valdība piektdienas pēcpusdienā apstiprināja un nosūtīja uz Briseli lēmumu par grozījumiem valsts mazākumtautību aizsardzības plānā, kas saskaņots ar ES dalībvalstīm.

Taču Maģars norādījis, ka Ungārija neatbalsta paātrinātu procedūru attiecībā uz Ukrainas pievienošanos ES. Viņš arī teica, ka Ungārijā tiks rīkots referendums par Ukrainas dalību Eiropas Savienībā, ja tai “izdosies noslēgt visas 33 pievienošanās sarunu nodaļas nākamo desmit līdz 15 gadu laikā”.

“Pirmās sarunu sadaļas atvēršana ir tikai pirmais solis garā un sarežģītā procesā,” viņš brīdināja, minot Melnkalnes piemēru, kuras “pievienošanās process sākās 2012. gadā, un, lai gan ir panākts ievērojams progress, tā joprojām nav ES dalībvalsts”.