KEM: Silto laika apstākļu dēļ aprīlī būtiski saruka siltumenerģijas patēriņš un iedzīvotāju izdevumi par apkuri

Aprīlī silto laika apstākļu dēļ būtiski saruka siltumenerģijas patēriņš un iedzīvotāju izdevumi par apkuri,  informēja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).

Ministrijā norāda, ka 2026. gada aprīlis Latvijā siltumenerģijas un laika apstākļu ziņā bija raksturīgs ar izteiktām temperatūras svārstībām un pavasarim neraksturīgu sausumu, kas tieši ietekmēja apkures sezonas noslēgumu.

Mēneša sākumā saglabājās zema gaisa temperatūra, taču mēneša vidū iestājās straujš siltuma vilnis, kas daudzviet ļāva pieņemt lēmumu par apkures atslēgšanu un faktiski noslēdza aktīvo apkures sezonu lielākajā daļā Latvijas pilsētu. Šis siltuma pieaugums sekoja salīdzinoši bargai 2025./2026. gada ziemai, kurā tika reģistrēts viens no ilgākajiem nepārtrauktā sala periodiem pēdējās desmitgadēs. Tādējādi aprīļa straujais sasilums būtiski samazināja siltumenerģijas patēriņu un iedzīvotāju izdevumus apkurei, min KEM.

Tāpat ministrijā informē, ka šā gada aprīlī elektroenerģijas cenas būtiski samazinājās, vienlaikus saglabājot augstu svārstīgumu, ko galvenokārt noteica strauji augošā atjaunojamo energoresursu, īpaši saules un vēja, izstrāde.

Vienlaikus Latvijas elektroenerģijas cenas arvien ciešāk korelē ar situāciju “Nord Pool” biržā, kur būtiska nozīme ir pārvades jaudām un laika apstākļiem Skandināvijā, un, neskatoties uz atjaunojamo resursu pieaugumu, elektroenerģijas cenas joprojām cieši seko dabasgāzes cenu attīstībai, norāda KEM.

Savukārt ģeopolitiskie notikumi, tostarp konflikts un “trauslais pamiers” Tuvajos Austrumos, veicināja dabasgāzes un “Brent” jēlnaftas cenu mērenu samazināšanos. Vienlaikus dīzeļdegvielas cenas kritums zem diviem eiro par litru radīja piesardzīgas prognozes par ilgstošāku cenu samazināšanās tendenci.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka atjaunojamā enerģija samazina elektroenerģijas cenas. “To apliecina aprīlis, kad Latvijas enerģētikas sistēma prioritāri balstījās uz atjaunojamajiem resursiem. Pašu saražotā atjaunojamā enerģija palīdz mazināt atkarību no fosilajiem importa energoresursiem un stiprina valsts enerģētisko drošību,” pauž ministrs.

Viņš papildina, ka vienlaikus tirgus svārstīgums parāda, ka enerģijas cenas ietekmē gan reģionālie laika apstākļi, gan ģeopolitiskā situācija. Melnis uzsver, ka Latvijas uzdevums ir turpināt investēt modernā un drošā infrastruktūrā, stiprinot enerģētisko neatkarību, lai mazinātu ārējo risku ietekmi uz Latvijas patērētājiem.

KEM norāda, ka vidējā elektroenerģijas cena aprīlī bija 57,45 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 23% mazāk nekā martā. Kritumu galvenokārt veicināja augstāka hidroresursu pieejamība un strauji augošā saules enerģijas izstrāde, kas dienas vidū bieži pazemināja cenas līdz minimumam.

Augstākā elektroenerģijas cena tika fiksēta 16. aprīlī – 123,47 eiro par MWh, bet zemākā – 26. aprīlī, sasniedzot 6,42 eiro par MWh. Aprīlī Latvijā fiksēti 84 tirdzniecības intervāli ar negatīvām elektroenerģijas cenām, kas ir pieaugums 4,7 reizes, salīdzinot ar martu.

KEM papildina, ka aprīļa pirmajā nedēļā īslaicīgi bija novērojams cenu kāpums vairumtirdzniecībā, ko noteica zemāka vēja izstrāde un pakāpenisks hidroenerģijas apjoma samazinājums. Tikmēr mazumtirdzniecības segmentā saglabājās relatīva stabilitāte – mājsaimniecībām pieejamie tarifi joprojām ir konkurētspējīgi, un tirgotāji piedāvā gan fiksētos, gan biržas cenas līgumus. Vienlaikus konkurence starp tirgotājiem pieaug, paplašinot klientiem pieejamo piedāvājumu klāstu.

Ministrijā arī informē, ka atjaunojamie resursi nostiprina dominanci dienas stundās, strauji pieaugot saules un vēja izstrādei. Aprīlis būtiski nostiprināja saules enerģijas lomu Latvijas enerģētikas bilancē, samazinot nepieciešamību pēc fosilā kurināmā, īpaši dabasgāzes, elektroenerģijas ražošanā.

Šā gada pavasarī tīklam pieslēgti vairāki jauni liela mēroga saules parki, tostarp atjaunojamās enerģijas uzņēmuma “Sunly Holding 2” (“Sunly”) projekti, kas kopumā nodrošina 225 megavatu (MW) jaudu un veido aptuveni ceturto daļu no lielo saules projektu kopējā apmēra Latvijā.

Saules enerģijas izaugsme turpināja martā sākušos straujo kāpumu. Tā pieauga 5,6 reizes salīdzinājumā ar februāri, martā sasniedzot 153,8 gigavatstundas (GWh), un aprīlī kļuva par vienu no dominējošajiem elektroenerģijas avotiem dienas gaišajā laikā, kopā saražojot 220,2 GWh.

Augstās izstrādes dēļ saulainajās dienās, īpaši brīvdienās, elektroenerģijas biržas cena dienas vidū nereti noslīdēja līdz nullei vai pat kļuva negatīva. Tas vienlaikus palielināja pašpatēriņa segumu mājsaimniecībām ar saules paneļiem, un aprīlis daudzos gadījumos bija pirmais mēnesis gadā, kad saražotā enerģija pilnībā nosedza vai pārsniedza patēriņu, atzīmē KEM.

Vienlaikus būtiski pieauga arī vēja enerģijas izstrāde, kas pieauga no 14,4 GWh martā līdz 28 GWh, tādējādi vēl vairāk stiprinot atjaunojamo resursu dominanci elektroenerģijas ražošanā, piebilst ministrijā.

Savukārt dabasgāzes cena TTF biržā aprīlī svārstījās robežās no 38 līdz 52 eiro par MWh. Mēneša sākumā tika novērots neliels cenu kāpums, savukārt mēneša otrajā pusē tās stabilizējās ap 45-46 eiro par MWh līmeni. Cenu dinamiku galvenokārt ietekmēja signāli par iespējamu miera sarunu progresu Tuvo Austrumu konfliktā, kā arī siltāku laika apstākļu iestāšanās Eiropā.

KEM papildina, ka, neskatoties uz stabilizāciju un mērenu cenu kritumu, dabasgāzes tirgū saglabājās augsta nenoteiktība. To turpināja noteikt globālie piegāžu riski, īpaši saistībā ar sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) loģistiku. Situāciju pastiprināja Hormuza jūras šauruma slēgšana un energoresursu piegādes maršrutu pārorientēšana, kas būtiski ierobežoja LNG pieejamību pasaules tirgos.

Savukārt “Brent” jēlnaftas nākotnes līgumu cena aprīļa sākumā nedaudz samazinājās, tomēr saglabājās augstā līmenī – ap 109 ASV dolāriem par barelu. Pēc “trauslā pamiera” noslēgšanas Tuvajos Austrumos un signāliem par LNG ražošanas atsākšanu Kataras Ras Lafānas rūpnīcā, kas bija apturēta pēc iepriekšējiem triecieniem, tirgū īslaicīgi uzlabojās noskaņojums, norāda KEM.

Ministrijā skaidro, ka šī situācija veicināja cenas kritumu mēneša otrajā nedēļā līdz 102 ASV dolāriem par barelu, taču tas bija īslaicīgs, jo trešajā nedēļā cena atkal pieauga līdz 105 ASV dolāriem par barelu. Mēneša beigās “Brent” cena strauji kāpa līdz 114 ASV dolāriem par barelu, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada maija.

KEM norāda, ka Eiropas Komisija (EK) aicināja dalībvalstis savlaicīgi sākt gāzes krātuvju piepildīšanu 2026./2027. gada ziemas sezonai, ņemot vērā tirgus nenoteiktību.

Inčukalna krātuves jauda ir ļoti liela Latvijas patēriņam, tāpēc tās piepildījumu primāri nosaka visa reģiona dabasgāzes tirgus komerciālie aspekti. Tomēr arī šajā gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, Latvija uzglabājamo apmēru prasības noteikti izpildīs, uzsver ministrijā.

KEM norāda, ka Latvijā dabasgāzes krātuvē iesūknēšana sākās martā un turpinājās aprīlī, divu mēnešu laikā krātuvē uzkrātajam apmēram palielinoties par gandrīz 1,5 teravatstundām (TWh) līdz aptuveni 6,5 TWh. Savukārt kopējais lietotāju rezervētais krātuves apmērs 2026. gada iesūknēšanas sezonai patlaban veido 16,14 TWh.