Valdība lems par skolēnu monitoringa darbu un centralizēto eksāmenu norises laiku

Valdība šodien lems par skolēnu monitoringa darbu un centralizēto eksāmenu norises laiku, liecina Ministru kabineta (MK) sēdes darba kārtība.

Valsts pārbaudes darbi latviešu valodā, matemātikā un dabaszinībās 9. klases noslēgumā 2026./2027. mācību gadā tiek organizēti kā centralizētie eksāmeni. Savukārt svešvalodas valsts pārbaudes darbs un latviešu valodas valsts pārbaudes darbs mutvārdos paredzēti kā monitoringa darbi, tādējādi to norisē netiks iesaistīti citu izglītības iestāžu pedagogi.

2026./2027. mācību gada centralizēto eksāmenu sesija 9. klases skolēniem sāksies 2027. gada 20. maijā ar eksāmenu latviešu valodā. Eksāmenu matemātikā skolēni kārtos 25. maijā. Savukārt dabaszinātņu jomā – 2. jūnijā.

9. klašu skolēniem gaidāmi arī monitoringa darbi. Rakstu daļas eksāmens vienā svešvalodā pēc izglītojamā izvēlēs – angļu, vācu vai franču – notiks 6. aprīlī, bet mutvārdu daļā – no 6. līdz 30. aprīlim. Mutiskais monitoringa darbs latviešu valodā gaidāms no 12. līdz 30. aprīlim.

Vidusskolas absolventiem centralizēto eksāmenu sesija sāksies 2027. gada 10. maijā ar augstākā līmeņa eksāmenu vēsturē. Savukārt noslēdzošais eksāmens gaidāms ģeogrāfijā 11. jūnijā.

Optimālā un augstākā līmeņa eksāmenu svešvalodā vidusskolēni kārtos no 1. līdz 4. jūnijam, matemātikā – 24. maijā, bet latviešu valodā un literatūrā – 26. maijā.

Šajā mācību gadā otro reizi tiks īstenoti optimālā līmeņa eksāmeni fizikā, bioloģijā un ķīmijā – attiecīgi 17., 19. un 21. maijā.

Sagatavotajā anotācijā skaidrots, ka 21. maijā dabaszinību eksāmens vispārīgajā līmenī un ķīmijas eksāmeni optimālajā un augstākajā līmenī notiks vienā dienā.

Tas ir iespējams tāpēc, ka viens skolēns šos eksāmenus vienlaikus nekārto. Skolēnam dabaszinātņu jomā ir jāizvēlas viens eksāmens – vai nu dabaszinības, vai kāds no ķīmijas eksāmeniem.

Ja skolēns izvēlas kārtot ķīmijas eksāmenu, viņam dabaszinību eksāmens vairs nav jākārto. Tāpēc nav nepieciešams šos eksāmenus organizēt dažādās dienās.

Sertifikātus par pamatizglītību plānots izsniegt no 2027. gada 29. jūnija, bet par vispārējo vidējo izglītību – no 2027. gada 2. jūlija. Skolēniem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ kārtos valsts pārbaudes darbus papildtermiņā, sertifikātus par pamatizglītību varētu izsniegt, sākot ar 2027. gada 4. jūliju, par vispārējo vidējo izglītību – no 2026. gada 17. jūlija.

Nākamgad februārī un martā gaidāmi arī monitoringa darbi 3. un 6. klasēm tekstpratībā, dabaszinātņu pratībā un rēķinpratībā, bet 2., 5. un 8. klases skolēni pildīs monitoringa darbu par rezultātiem, pārejot uz mācībām tikai latviešu valodā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) neplāno atteikties no vasaras otrajā pusē pieteiktajām izmaiņām izglītības jomā.

Viens no strīdīgākajiem priekšlikumiem ir minimālā centralizēto eksāmenu nokārtošanas sliekšņa atcelšana pamatizglītības ieguvei. IZM šo ieceri pamato ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem, kas liecinot, ka tikai dažās valstīs – Igaunijā, Itālijā un Latvijā – skolēniem ir jānokārto centralizēts eksāmens, lai apliecinātu pamatizglītības apguvi un iegūtu pieeju vidējai izglītībai. Savos secinājumos OECD uzsver, ka eksāmeni, kas tiek izmantoti, lai apliecinātu pamatizglītības apguvi, var radīt reālus šķēršļus skolēnu tālākai attīstībai, skaidro IZM.

Pagājušajā mācību gadā 9. klases eksāmenu rezultāti liecina, ka 818 skolēni nav nokārtojuši vismaz vienu eksāmenu, tādējādi nav ieguvuši pamatskolas beigšanas apliecību.

IZM ieskatā, procentuālais slieksnis pats par sevi nenodrošina izglītības kvalitāti. Eksāmenu rezultāti un dati par jauniešiem liecina, ka slieksnis primāri rada situāciju, kurā skolēni, kuriem mācībās sokas grūtāk, paliek “iestrēguši” sistēmā bez pamatizglītības dokumenta.

Galvenais kritērijs atestāta saņemšanai saglabājas prasība būt sekmīgam gada vērtējumos.

Vēl viena IZM iecere ir dot skolām lielāku brīvību skolēnu zināšanu vērtēšanā. Atbildot uz jautājumu, kā tiks novērsta situācija, ka vienā skolā skolēns ar konkrētu zināšanu līmeni saņem sekmīgu gala vērtējumu, bet citā – nesekmīgu, IZM atzīst, ka vērtējumu stingrības atšķirības starp dažādām mācību iestādēm vai pedagogiem pastāvējušas vienmēr. IZM šajā jautājumā paļaujas uz skolu vadību un pašvaldībām – arī pašvaldību uzdevums ir rūpēties par kvalitatīvu izglītību savā administratīvajā teritorijā.

IZM neplāno reformu atlikt uz nākamo mācību gadu, jo, piemēram, centralizētais eksāmens dabaszinībās tiekot apspriests jau astoņus gadus, bet lēmums nav pieņemts.

IZM uzsver, ka konsultācijas ar sociālajiem partneriem, pedagogiem, skolām un pašvaldībām nenotiek tikai pirms konkrētiem grozījumiem, bet gan pastāvīgi. Pašreizējo izmaiņu impulss ir tieši šajās nepārtrauktajās konsultācijās gūtās atziņas, datu analīze un praktiskās pieredzes apkopojums, tāpēc izmaiņas tiek virzītas sistēmas uzlabošanai bez kavēšanās, skaidro IZM.

Kad valdība lems par šiem jautājumiem, nav vēl zināms.