Augstskolas pašas noteiks studiju vietu skaitu, ņemot vērā valsts speciālistu pieprasījumu

Turpmāk studiju vietu skaitu augstskolās vairs nenoteiks izglītības un zinātnes ministrs, bet pašas augstskolas, balstoties uz valsts noteiktu speciālistu pieprasījumu un darba tirgus vajadzībām, paredz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas atbalstītās izmaiņas Augstskolu likumā.

Līdz šim valsts finansēto studiju vietu skaitu noteica izglītības un zinātnes ministrs pēc Augstākās izglītības padomes priekšlikuma. Savukārt jaunā redakcija paredz, ka valsts noteiks kopējo nepieciešamo speciālistu skaitu, balstoties uz attīstības prioritātēm un darba tirgus pieprasījumu.

Pēc tam konkrēto studiju vietu skaitu un finansēšanas principus noteiks pašas valsts augstskolas, iesaistot augstskolas padomi, rektoru, senātu un studējošo pārstāvjus. Ja studējošo pašpārvalde nepiekritīs, paredzēta īpaša saskaņošanas komisija, kurā vienādā skaitā piedalīsies augstskolas vadības un studējošo pārstāvji.

Privātajās augstskolās studiju vietu skaitu arī turpmāk noteiks to dibinātāji.

Tāpat samazināts valsts finansējuma veidu skaits augstskolām un vienkāršota finansēšanas sistēma, atsakoties no atsevišķa attīstības finansējuma kā patstāvīgas kategorijas.

Salīdzinot ar pirmo lasījumu, jaunajā redakcijā no pieciem finansējuma veidiem saglabāti trīs – studiju nodrošināšanai, stipendijām un snieguma rezultātiem. Attīstības finansējums vairs netiks izdalīts kā atsevišķa kategorija, bet finansējums noteiktu mērķu īstenošanai tiks iekļauts vispārējā sistēmā.

Vienlaikus precizēts, ka Ministru kabinets noteiks gan finansējuma piešķiršanas kārtību, gan snieguma finansējuma kritērijus, un līgumi ar augstskolām turpmāk būs fokusēti uz speciālistu sagatavošanu un finansējuma piešķiršanu.

Saglabāta iespēja gan valsts institūcijām, gan privātajam sektoram slēgt līgumus ar augstskolām par speciālistu sagatavošanu vai pētījumiem, kā arī finansēt studijas privātajās augstskolās noteiktos gadījumos.

Komisijas deputāti otrdien pirms otrā lasījuma vēl nepabeidza skatīt grozījumus likumprojektu pakotnē, kas paredz lielākas tiesības pašām augstskolām lemt par studiju vietām. Jauna finansēšanas modeļa ieviešanu augstākajā izglītībā paredz grozījumi Augstskolu likumā, Izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā.

Uz otro lasījumu bija saņemti kopumā 28 priekšlikumi. Deputāti sēdē otrdien izskatīja lielāko daļu no tiem, tostarp vairākus redakcionālus vai tehniskus precizējumus. Atbalstītie priekšlikumi paredz vairākas izmaiņas studiju organizēšanā un finansēšanā.

Turpmāk ierobežojums vienlaikus studēt tikai vienā programmā attieksies uz studiju vietām, kuras finansē augstskolas, nevis tikai uz valsts budžeta vietām. Vienlaikus saglabāts princips, ka šādas studiju iespējas var izmantot vairākas reizes, taču ne paralēli vairākās programmās.

Izmaiņas skars arī doktorantūru – darba līgums ar doktorantu būs obligāts gadījumos, kad studiju vietu pilnībā finansēs augstskola. Tāpat doktorantiem studiju līgumā būs jāiekļauj individuāls studiju plāns ar sasniedzamajiem rezultātiem, un precizēts nodarbinātības regulējums, mainot formulējumu par finansējuma veidu.

Savukārt profesionālajā izglītībā noteikts, ka koledžas turpmāk saņems valsts finansējumu studiju nodrošināšanai, stipendijām un snieguma rezultātiem. Vienlaikus precizēts, ka uzņemšana koledžu finansētajās studiju vietās notiks konkursa kārtībā.

Izmaiņas paredz arī, ka studiju maksu sedz studējošie vai citas personas gadījumos, kad studiju vieta netiek pilnībā finansēta no koledžas līdzekļiem.

Kā vēstīts, plānotā reforma paredz pāreju no valsts noteikta budžeta vietu skaita uz institucionālu finansējumu, dodot augstskolām un koledžām lielāku brīvību noteikt studiju vietu skaitu un studiju maksu.

Jaunais modelis balstīsies uz rezultātiem, galvenokārt sagatavoto absolventu skaitu un to atbilstību darba tirgus vajadzībām, vienlaikus saglabājot finansējumu studiju nodrošināšanai, snieguma rādītājiem un attīstībai.

Izmaiņas varētu stāties spēkā šī gada nogalē, bet pilnībā jaunais finansēšanas modelis visās valsts augstskolās plānots no 2027. gada.