“Circle K” un “Virši” neatbalsta solidaritātes iemaksas ieviešanu degvielas tirgotājiem

Degvielas mazumtirgotāji SIA “Circle K Latvia” un AS “Virši-A” neatbalsta Ekonomikas ministrijas (EM) rosināto solidaritātes iemaksas ieviešanu degvielas tirgotājiem, savukārt SIA “Neste Latvija” ministrijas iniciatīvu atturas komentēt.

“Circle K Latvia” degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs norādīja, ka uzņēmuma ieskatā solidaritātes iemaksa nav piemērots risinājums degvielas cenu ierobežošanai, jo degvielas mazumtirdzniecības rentabilitāte ir zema un konkurence starp tirgotājiem jau ierobežo cenu pieaugumu.

Viņš skaidro, ka EM aprēķini liecina, ka tirgotāju uzcenojums pēdējo trīs gadu laikā pēc atlaidēm vidēji nepārsniedz 15 centus litrā, savukārt kopējais rentabilitātes rādītājs degvielas mazumtirdzniecībā reti pārsniedz 3%.

“Paradoksāli, ka, izmantojot šo pašu EM aprēķina metodi, pašreizējai cenai vajadzētu jau būt augstākai, un tieši konkurence starp tirgotājiem ir tā, kas neļauj degvielas cenu pieaugumam būt vēl straujākam,” uzsver Titovs, piebilstot, ka mazumtirgotāju uzcenojums nav palielinājies, tādēļ nav pamata apgalvojumam, ka akcīzes nodokļa samazinājums nebūtu pārnests uz gala cenu patērētājiem.

Viņš arī atsaucas uz Konkurences padomes (KP) secinājumiem, ka nepilnīga akcīzes nodokļa samazinājuma pārnese uz degvielas uzpildes staciju cenu tablo jeb pilona cenām pati par sevi nenozīmē mazumtirgotāju uzcenojuma palielināšanu. KP dati liecina, ka uzcenojumi kopumā saglabājušies relatīvi stabili, bet daļa nodokļa samazinājuma varējusi izpausties lielāku vai ilgāku atlaižu veidā.

“Mūsu skatījumā to pamato arī ziņojuma pirmā sadaļa, kurā norādīts, ka tirgotāju uzcenojums martā un aprīlī bija zemāks, savukārt maijā tas atgriezās janvāra līmenī. Šie dati, skatīti kopā ar iepriekš minēto KP skaidrojumu, atklāj pilnu akcīzes nodokļa samazinājuma pārnesi,” norāda Titovs.

Viņš pauž, ka valsts rīcībā ir krietni vairāk resursu manevriem, jo nodokļu un nodevu īpatsvars degvielas cenā pat pēc akcīzes samazinājuma ir 40%, un kopējie nodokļu ieņēmumi nav samazinājušies. Degvielas cenai tuvojoties diviem eiro par litru, palielinās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi, jo PVN tiek piemērots procentuāli gala cenai. Tas nozīmē, ka cenu kāpums vienlaikus nozīmē arī lielākus PVN ieņēmumus valsts budžetā.

“Tā vietā, lai pārskatītu nodokļu politiku vai izvērtētu rezervju nodevas lietderību pašreizējā situācijā, kā to dara citās Eiropas valstīs, no šīs nodevas ieņēmumiem tiek plānots finansēt jaunizveidoto birokrātisko slogu,” uzsver Titovs.

Viņš piebilst, ka degvielas tirgotāji ir detalizēti norādījuši cenu veidošanās procesu gan EM, gan KP, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC), tāpat arī norādījuši uz nepilnībām bāzes cenu aprēķinā solidaritātes iemaksu kontekstā.

“Nav radusies sajūta, ka kāds vēlas šajā procesā iedziļināties. Diemžēl ir jāatzīst, ka pašreizējā redakcijā šis likums var radīt pretēju efektu uz cenu izmaiņām un atlaižu apmēru gala patērētājiem,” pauž Titovs.

Arī “Virši-A” valdes priekšsēdētājs Jānis Vība norādīja, ka solidaritātes iemaksas mehānisms nav pareizais instruments degvielas cenu jautājuma risināšanai.

Viņš pauž, ka EM piedāvātais mehānisms pēc būtības administratīvi noteiktu, kādai būtu jābūt degvielas cenai, tādējādi iejaucoties brīvā tirgus darbībā. Degvielas cenu katram tirgotājam ietekmē faktiskās iepirkuma cenas, loģistikas, uzglabāšanas, darbaspēka un infrastruktūras izmaksas, kā arī finansējuma izmaksu struktūra.

Vība norāda, ka degvielas mazumtirdzniecības nozares rentabilitāte pēdējos gados bijusi aptuveni 1-2% no apgrozījuma, kas, viņaprāt, liecina par augstu konkurenci tirgū.

“Virši-A” ieskatā solidaritātes iemaksas mehānisms radītu arī papildu birokrātiju un juridiskos riskus, kā arī neskaidrību uzņēmumiem un negatīvi ietekmētu investīciju vidi. Uzņēmums norāda, ka valstij degvielas cenu mazināšanai jau ir vairāki instrumenti, tostarp PVN, akcīzes nodoklis un valsts naftas produktu drošības rezervju nodeva.

Komentējot akcīzes nodokļa samazinājuma ietekmi, Vība norāda, ka “Virši-A” akcīzes likmes samazinājumu pilnā apmērā ņem vērā degvielas pašizmaksas un gala cenas aprēķinos. Viņš uzsver, ka arī KP aprēķini liecina, ka tirgotāju uzcenojums pirms un pēc akcīzes likmes izmaiņām nav būtiski mainījies.

Savukārt “Neste Latvija” norādīja, ka atturas komentēt EM iniciatīvu par solidaritātes iemaksas ieviešanu un nevēlas par to spekulēt. Uzņēmumā uzsver, ka “Neste” godprātīgi izpilda visas degvielas mazumtirgotājiem noteiktās prasības.

Vienlaikus “Neste Latvija” norāda, ka uzņēmums akcīzes nodokļa samazinājumu pilnā apmērā piemēroja degvielas cenām degvielas uzpildes stacijās no šā gada 1. aprīļa.

Uzņēmumā skaidro, ka, papildus nodokļu izmaiņām, degvielas cenas ik dienu ietekmē tirgus cenu svārstības, valūtas kursu izmaiņas un konkurence vietējā tirgū. Tāpat no šā gada 1. aprīļa Latvijā dīzeļdegvielai stājusies spēkā obligātā biodegvielas piejaukuma prasība, kas paredz degvielas piegādātājiem nodrošināt vismaz 6,5 tilpumprocentu biodegvielas saturu dīzeļdegvielā.

“Neste Latvija” norāda, ka šo faktoru un globālo notikumu ietekmē degvielas cenas var mainīties katru dienu un atšķirties arī starp degvielas uzpildes stacijām.

Kā ziņots, KP, proaktīvi reaģējot uz 2026. gada otrajā ceturksnī novēroto straujo degvielas cenu pieaugumu un ģeopolitiskās situācijas Tuvajos Austrumos radīto ietekmi uz degvielas tirgu, kā arī saņemtajiem iedzīvotāju signāliem par cenu izmaiņām, veica padziļinātu degvielas un autogāzes tirgus analīzi.

KP secināja, ka dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa samazinājums no aprīļa sākuma līdz jūnija beigām nodrošināja būtisku ieguvumu patērētājiem, tomēr samazinājuma pārnese uz cenām nebija pilnīga, jo dīzeļdegvielas cenās bez atlaidēm atspoguļojās aptuveni 58-64% no nodokļa samazinājuma.

Savukārt EM, komentējot KP secinājumus, norādīja, ka atkārtoti būtu jāizvērtē degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma iniciatīva.

EM norādīja, ka ministrija martā pirms akcīzes samazinājuma stāšanās spēkā brīdināja, ka nodokļa atlaide var nenonākt pie patērētājiem pilnā apmērā. Tāpēc EM iesniedza Saeimā Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likumprojektu – mehānismu, kas paredzēja maksājumu gadījumos, kad faktiskā degvielas cena par vairāk nekā 3% pārsniedz objektīvi aprēķinātu orientējošo cenu, kurā ietverts arī akcīzes samazinājums.