Bērnu un jauniešu drošās mājas uzturēšana gadā varētu izmaksāt 3,2 miljonus eiro

Bērnu un jauniešu drošās mājas darbības sākšana plānota 2029. gadā, un tās uzturēšana gadā varētu izmaksāt apmēram 3,2 miljonus eiro, trešdien Latvijas Pašvaldību savienības sarunās norādīja tieslietu ministrs Edvards Smiltēns (AS).

Patlaban tiek izstrādāts jauns drošās mājas regulējums, kurā paredzēti 43 panti. Tieslietu ministrija (TM) jau ir veikusi iekšēju darba procesu pie likumprojekta pirmā lasījuma.

TM Bērnu un jauniešu tiesību departamenta direktore Anastasija Jumakova norādīja, ka TM vēlas projekta izstrādē pēc iespējas vairāk iesaistīt jauniešus, kuri varētu sniegt savu pieredzi un viedokli. Ministrija apsver sadarbību ar Valsts probācijas dienestu, lai šādām sarunām uzrunātu jauniešus, kuri ir projekta mērķgrupā.

Jumakova norādīja, ka ministrija apzinās lielo nepieciešamību pēc šāda pakalpojuma. Viņa uzsvēra, ka drošā māja ir viens no apjomīgākajiem un konceptuāli sarežģītākajiem projektiem prevencijas jomā, tādēļ atlikušais laiks ļauj projektu vēl rūpīgi izpētīt un pilnveidot.

Drošajā mājā sākotnēji varētu atrasties aptuveni 24 cilvēki, bet nepieciešamības gadījumā tās kapacitāti varētu palielināt līdz 36 cilvēkiem. Vienlaikus TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs atzina, ka jau pašreizējo trīs bērnu aprūpe Allažu ģimenes centrā ir nopietns izaicinājums.

Jumakova skaidroja, ka bērna ievietošana drošajā mājā būs iespējama tikai pēc Valsts probācijas dienesta ierosinājuma tiesai, kas pieņems attiecīgu nolēmumu. Drošā māja paredzēta kā probācijas uzraudzību pastiprinošs līdzeklis.

Jau ziņots, ka Smiltēns rosina sabiedrībai svarīgu funkciju finansēšanai izmantot ilgstoši nepieprasītus līdzekļus, kas palikuši finanšu iestāžu slēgtos ārvalstu rezidentu un juridisko personu kontos.

Priekšlikums attiektos tikai uz kontiem, kurus finanšu iestāde pēc savas iniciatīvas jau ir slēgusi, bet tajos palikusi nauda. Ja klients piecu gadu laikā pēc konta slēgšanas naudu nepieprasītu, tā varētu kļūt piekritīga valstij, rosina TM. Jaunā kārtība neattiektos uz Latvijas rezidentiem, kuri ir fiziskas personas, kā arī uz iesaldētiem, arestētiem vai piedziņai pakļautiem līdzekļiem. Pirms tās piemērošanas klientiem būtu vēl seši mēneši naudas pieprasīšanai.

Saskaņā ar Latvijas Finanšu nozares asociācijas sniegto informāciju 2025. gada sākumā Latvijas kredītiestādēs bija 39 136 šādi konti, kuros kopumā atradās aptuveni 26,8 miljoni eiro. Precīzs līdzekļu apjoms, kas varētu kļūt piekritīgs valstij, patlaban nav nosakāms, jo klientiem tiktu saglabāta iespēja naudu pieprasīt, skaidro TM.

TM ieskatā ilgstoši nepieprasītos līdzekļus varētu izmantot sabiedrībai svarīgu funkciju finansēšanai, tostarp atbalstam bērniem un jauniešiem, kuri jau agrīnā vecumā nonākuši konfliktā ar likumu. Attiecīgi Smiltēns rosina šo naudu izmantot arī Bērnu un jauniešu drošās mājas izveidei.

Valdība Bērnu un jauniešu drošās mājas izveidi atbalstīja jau 2024. gadā, taču finansējums tai līdz šim nav atrasts. Māju potenciāli varētu izveidot bijušā Brasas cietuma teritorijā, atklāj TM. Tā būtu droša un profesionāla atbalsta vide bērniem un jauniešiem ar smagām uzvedības grūtībām, kuriem līdzšinējā palīdzība nav bijusi pietiekama. Tur viņi saņemtu individuāli pielāgotu rehabilitāciju, uzvedības korekciju un speciālistu atbalstu, lai apturētu problēmu padziļināšanos un dotu iespēju mainīt turpmāko dzīves ceļu. Mājas izveidei nepieciešami aptuveni 11,93 miljoni eiro.

Saeima patlaban vērtē grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Minēto priekšlikumu TM iesniegusi kā daļu no šiem grozījumiem pirms to izskatīšanas otrajā lasījumā.