Līdz rudenim sola izstrādāt “Ģimenes veselības mācības” ieviešanas nosacījumus

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz oktobra beigām plāno izstrādāt jaunā mācību priekšmeta “Ģimenes veselības mācība” ieviešanas priekšnosacījumus, izskanēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā trešdien.

Jauno mācību priekšmetu kā vienu no prioritātēm pieteikusi jaunā izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA). Pašlaik ar veselības mācību saistītās tēmas integrētas vairākos mācību priekšmetos, tostarp sportā un veselībā, dabaszinībās un bioloģijā. Tāpēc pirmais solis būšot esošā satura izvērtēšana un kartēšana.

Saskaņā ar IZM izstrādāto darba grafiku līdz jūnija beigām paredzēts apkopot pašreizējo situāciju un izveidot satura kartējumu. Līdz augusta beigām plānots izvērtēt valsts izglītības standartā noteiktos skolēnu sasniedzamos rezultātus un mācību priekšmetu programmu paraugus, bet līdz oktobra beigām izstrādāt priekšmeta ieviešanas nosacījumus. Tajos būs jāņem vērā skolēnu kopējā mācību slodze, pedagogu sagatavošana un jaunā satura izstrāde.

Pagaidām vēl nav zināms, uz kura mācību priekšmeta vai stundu rēķina jaunais priekšmets varētu tikt ieviests. Tāpat pašlaik netiek vērtēta iespēja palielināt skolēnu kopējo mācību slodzi. Vispirms sola izvērtēt līdzšinējo integrēto pieeju un pieņemt lēmumu par to, kurās mācību jomās samazināt vai pārskatīt esošo saturu, kā arī jānosaka, kādos vecuma posmos skolēni apgūs ģimenes veselības mācību.

Vienlaikus vēl būs jāvienojas par prasībām pedagogiem, kuri šo priekšmetu mācīs. Pagaidām nav skaidrs, vai būs nepieciešama jauna pedagogu sagatavošanas programma vai arī pietiks ar jau esošajām zināšanām un kvalifikāciju.

Eiropas valstīs veselības mācību skolās organizē dažādi, tomēr valstīs, kur to māca kā atsevišķu priekšmetu, skolēniem veidojas pilnīgāka izpratne par veselības jautājumiem, secināts Saeimas Analītiskā dienesta sagatavotajā apskatā par veselības mācības organizāciju Eiropā.

Apskatā analizēta vairāku Eiropas valstu, tostarp Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Zviedrijas, Francijas, Austrijas un Slovēnijas, pieredze. Pētnieki secinājuši, ka veselības mācību Eiropā galvenokārt organizē trīs veidos – kā atsevišķu mācību priekšmetu, kā daļu no sporta un veselības mācības vai arī veselības tēmas integrē vairākos mācību priekšmetos.

Neatkarīgi no organizācijas modeļa veselības mācība aptver līdzīgas tēmas, tostarp fiziskās aktivitātes, mentālo veselību, atkarību profilaksi, attiecības, seksuālo izglītību, drošību un pirmās palīdzības jautājumus.

Visizplatītākā pieeja ir veselības tēmu integrēšana dažādos mācību priekšmetos, ko izmanto vismaz 17 Eiropas valstīs.

Vienlaikus secināts, ka šāda pieeja var radīt tematisko sadrumstalotību. Savukārt valstīs, kur veselības mācība ir atsevišķs mācību priekšmets, piemēram, Somijā, vērojama sistemātiskāka veselībpratības attīstīšana.

Apskatā arī norādīts, ka veselības mācībai kā atsevišķam priekšmetam parasti atvēl divas līdz trīs stundas nedēļā, un tas nerada būtiski lielāku mācību slodzi salīdzinājumā ar valstīm, kur veselības saturs integrēts citos mācību priekšmetos.

Veselības izglītības stiprināšanai daudzviet īsteno dažādus projektus un programmas, tomēr tie pārsvarā ir īslaicīgi un aptver tikai atsevišķas izglītības iestādes. Tādēļ tie nevar aizstāt sistemātisku veselības izglītības nodrošināšanu visā izglītības sistēmā, norāda pētnieki.

Vienlaikus viņi uzsver, ka būtu nepieciešami padziļināti pētījumi par saistību starp veselības mācības organizācijas modeli un sabiedrības veselības rādītājiem, piemēram, fiziskās un mentālās veselības stāvokli dažādās valstīs.