Ekonomisti: Patērētāju noskaņojumu turpina ietekmēt ģeopolitika un vasarai neraksturīgie laikapstākļi

 Mazumtirdzniecība pakāpeniski iesilst, tomēr patērētāju pesimistisko noskaņojumu turpina ietekmēt gan ģeopolitiskās tendences, gan vasarai neraksturīgie lietainie laikapstākļi, norāda banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka tautsaimniecības dalībnieku redzējums par to, kas ir vēlams un kas ne, ir atšķirīgs ne tikai ilgtspējības jautājumos – mazumtirgotāju optimisma kāpuma un patērētāju pesimisma samazināšanās brīži aptauju datos pēdējā laikā mijas viens ar otru, bet tā īsti nesatiekas un kopīgu tendenci neveido.

Otrajā ceturksnī mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās atkal ir nedaudz (par 0,1%) sarucis salīdzinājumā ar iepriekšējā ceturkšņa līmeni (Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie sezonāli koriģētie dati). Paula norāda, ka tas drīzāk sasaucas ar mazumtirgotāju noskaņojuma dinamiku.

“Tomēr jūnijā, šķiet, ne vien upes izgājušas no krastiem, arī iedzīvotāju tieksme tērēt nedaudz mainījusi gultni, lai gan ienākumu kāpums ļauj turpināt arī palielināt noguldījumus,” pauž ekonomiste. Viņa norāda, ka mazumtirdzniecība jau šī gada pirmajā ceturksnī “ļāvās straumei”, kurā pavīdēja patērētāju apjukuma atspulgs, un apjukums otrajā ceturksnī kopumā, visticamāk, nav zudis ne attiecībā uz ģeopolitiku un globālajām tirdzniecības attiecībām, ne laikapstākļiem un sezonas sajūtu. Lietus straumes turpina plūst arī jūlijā, un tajās spoguļojas bojāta raža, kas var ietekmēt pārtikas cenu līmeni, ko patērētājs sastaps veikalā.

Kā skaidro Paula, laikapstākļu untumi, piemēram, ilgstoši vēsais vēlais pavasaris varēja kavēt piknika un grila sezonas sākšanos, kā arī īslaicīgi mazināt pieprasījumu pēc pludmales piederumiem. Otrajā ceturksnī kopumā sarukums novērots gan sporta un atpūtas, gan kultūras preču mazumtirdzniecības apgrozījumā, bet īpaši – mazumtirdzniecībā stendos un tirgos, un pārtikas un dzērienu tirdzniecībā specializētajos veikalos, starp kuriem ir arī specializētās alkoholisko dzērienu tirdzniecības vietas. Mēnešu dinamika atpūtas un sporta preču segmentos ir ļoti svārstīga pat sezonāli koriģētos datos – kritumu maijā aizstāj stipri sparīgāka aktivitāte jūnijā. “Žļurkstošas ballītes gumijas zābakos varbūt arī neiedvesmo, bet kļūst par normālu parādību, kad citu laikapstākļu nav,” norāda ekonomiste.

Kā pauž Paula, arī trešajā ceturksnī ballītes rāmjos palīdzēs ieturēt ne vien laikapstākļi, bet arī gaidāmās izmaiņas alkoholisko dzērienu aprites likumdošanā, kas paredz samazināt impulsīvu alkohola iegādi un iegādei pieejamo laika intervālu.

“Lai kā tas ietekmētu atsevišķus ražotājus un mazumtirgotājus, tam vajadzētu motivēt veselīgāku dzīvesveidu,” norāda ekonomiste, paužot, ka optimismu trešā ceturkšņa mazumtirdzniecības dinamikai varētu piešķirt gaidāmā “Eurobasket 2025” norise Rīgā, kas augusta nogalē un septembra sākumā pāris nedēļas pulcēs gan dalībniekus, gan sporta līdzjutējus. “Vai tas drīzāk veicinās apgrozījumu dzērienu vai pirotehnikas brīnumu tirdzniecībā, to gan drīzāk nojautīsim no ziņām, nevis ieraudzīsim precīzi mazumtirdzniecības datos,” viņa norāda.

“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA pauž, ka jūnijā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,4%, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielu, palielinājās par 5,9%, autodegvielas samazinājās par 0,7%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība kritās par 3,6%.

“Šķiet, ka mazumtirdzniecība pakāpeniski iesilst, neskatoties uz piezemēto noskaņojumu un apkārt valdošo nenoteiktību. Kā bija gaidāms, cilvēku rosība, labiekārtojot savu dzīves vietu un jaunu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iegāde, bija galvenais izaugsmes virzītājspēks,” norāda ekonomists.

Viņš skaidro, ka, sarūkot procentu likmēm un aktivizējoties nekustamā īpašuma tirgum, pozitīvas vēsmas izjūt arī mazumtirdzniecība. Bez sakāpinātām gaidām, neliels aktivitātes kāpums ir sagaidāms arī turpmāk.

Gašpuitis norāda, ka par spīti spēcīgajiem pretvējiem ekonomikā, algu kāpums saglabājas un pirktspēja turpina atjaunoties. Tomēr daudzviet joprojām jūtams inflācijas nogurums, kas ietekmē patērētāju paradumus, kas visspilgtāk izpaužas pārtikas preču mazumtirdzniecības kritumā.

“Agrāk vai vēlāk notiks adaptācija un izaugsme šajā segmentā atgriezīsies. Tomēr tuvākajā laikā pārtikas apjomu lejupslīde visdrīzāk saglabāsies,” pauž ekonomists.

Jau ziņots, ka Latvijā mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums šogad jūnijā, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmajās cenās palielinājies par 1,4% salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu, liecina CSP dati.

Tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecībā bija kritums par 3,6%, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apmēri, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 5,9%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības apmēri kritās par 0,9%.