Vietējo pašvaldību referendumu likums varētu stāties spēkā no 2024.gada

Vietējo pašvaldību referendumu likums varētu stāties spēkā no 2024.gada. Šādu priekšlikumu šodien atbalstīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Komisija otrdien faktiski pabeidza darbu pie likumprojekta, kas noteiks referendumu ierosināšanas un norises kārtību.

Šodien tika atbalstīts iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) priekšlikums par likuma spēkā stāšanā termiņu no 2024.gada 1.janvāra.

Tāpat atbalstīts priekšlikums, ka parakstu apliecināšanai nebūs nepieciešams speciālais regulējums, bet būs iespējams parakstīšanos reģistrēt Centrālās vēlēšanu komisijas parakstu vākšanas sistēmā.

Iepriekš Centrālās vēlēšanu komisija (CVK) rosināja no parakstu apliecinātāju loka izslēgt zvērinātus notārus, jo CVK ieskatā viņu pakalpojumi ir dārgi un ne visur ir pieejami. Pret šo priekšlikumu iebilda gan Tieslietu ministrija, gan Zvērinātu notāru padome, uzsverot, ka notāriem ir noteikts pienākums apliecināt parakstus. Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektors Gatis Litvins atgādināja, ka jau kopš 2018.gada notāri nodrošina attālinātu paraksta apliecināšanu, tādēļ pakalpojums ir plaši pieejams.

Tādēļ šī norma tika precizēta šodien.

Kā ziņots, Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektā paredzēts noteikt jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu, tā finansēšanas avotu, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams referendums un paziņojami rezultāti. Paredzēts, ka pašvaldības referendumu organizēs attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija un nepieciešamības gadījumā savu atbalstu sniegs Centrālā vēlēšanu komisija.

Plānots, ka referendumu varēs rosināt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas būvniecību.

Paredzēts arī, ka pašvaldības referendumu varēs ierosināt par domes atlaišanu. Šādu referendumu nevarēs rosināt vienu gadu pēc jaunās domes sanākšanas un vienu gadu pirms domes pilnvaru termiņa beigām.

Pašvaldību referendumu likums nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem piedalīties jautājumu lemšanā pašvaldībās un ietekmēt domes darbu vietējo iedzīvotāju interesēs, iepriekš norādījuši likumprojekta autori Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Patlaban pēc pašvaldības iedzīvotāju, domes vai tās priekšsēdētāja iniciatīvas konsultatīvos nolūkos var organizēt publisku apspriešanu par pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu, kā arī par pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu.