Veselības ministrijā notiks apspriede par sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas plānu
Šodien Veselības ministrijā (VM) no plkst.13 līdz plkst.15.30 notiks apspriede par sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas plānu.
Plānā paredzēts uzlabot sirds un asinsvadu slimību profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju, kā arī stiprināt ārstniecības personu kompetences, nodrošinot uz pacientu centrētu, integrētu un visaptverošu veselības aprūpi. VM izvirzījusi trīs galvenos rīcības virzienus – profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un ārstniecības personu kompetenču stiprināšanu.
Plāns izstrādāts sadarbībā ar profesionālajām nozares organizācijām. VM aplēses liecina, ka plānā iekļauto pasākumu īstenošanai nākamgad būtu nepieciešami papildu 41 342 157 eiro, 2027.gadā – 46 198 636 eiro, bet 2028.gadā – 47 128 222 eiro.
Rīcības pasākumi ietver savlaicīgu diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju, paplašinot valsts apmaksāto profilakses programmu “Score” un ieviešot jaunus diagnostikas pakalpojumus. VM arī vēlas uzlabot medikamentu pieejamību un stiprināt stacionārās aprūpes un rehabilitācijas iespējas.
VM skaidro, ka gaidīšanas laiks tādu speciālistu konsultāciju saņemšanai, kas nepieciešami ar sirds, asinsvadu un to saistītu slimību dinamiskai novērošanai vai diagnostikai, uz 2025.gada 1.aprīli bijis dažāds. Endokrinologa konsultācijas saņemšanai 68% gadījumu jāgaida ilgāk par trim mēnešiem. Kardiologa konsultācijas saņemšanai gaidīšanas laiks 44% gadījumu veido vairāk nekā trīs mēnešus. Savukārt nefrologa konsultācijas ilgāk par trīs mēnešiem jāgaida 40,5% gadījumu, neirologa – 33,6% un asinsvadu ķirurga – 87,5% gadījumu.
Pēc VM datiem, pērn pietiekams speciālistu skaits darbspējīgā vecumā no pamatdarbā strādājošajiem bijis kardioloģijā un neiroloģijā, kā arī asinsvadu ķirurģijā. Savukārt nepietiekams ārstu skaits 2024.gadā un iepriekš vērojams ģimenes medicīnā, endokrinoloģijā un nefroloģijā. Tāpēc 2028.gadā endokrinoloģijā un nefroloģijā iecerēts šo skaitu palielināt līdz rekomendētajam ārstu skaitam.
Savukārt ģimenes medicīnā VM prognoze paliek nemainīgi negatīva gan ģimenes ārstu paaudžu nepietiekamas nomaiņas dēļ, gan zemās rezidentūras pretendentu intereses dēļ. Pērn ģimenes medicīnas rezidentūras vietu skaits netika aizpildīts. Tas nozīmē, ka hronisko pacientu uzraudzības pakalpojumu apjoms provizoriski var pārvirzīties uz sekundārās veselības aprūpes speciālistu pleciem, ja laicīgi netiks sākti pakalpojumu organizācijas uzlabošanas pasākumi ģimenes ārstu praksēs, uzsver VM.
Vienlaikus plānots stiprināt ārstniecības personu kompetences, rīkojot apmācības par klīniskajiem algoritmiem, pacientu ceļiem, komunikācijas prasmēm un medikamentu optimizāciju. Nedz endokrinoloģijas, nedz nefroloģijas, nedz asinsvadu (izņemot koronāro) nozaru jomā klīnisko algoritmu un pacientu ceļu nav, tāpēc var novērot diskoordinētu pacientu plūsmu, esošo speciālistu pārslodzi un dažāda apjoma zināšanu pielietojumu ģimenes ārstu praksēs. Tas savukārt noved pie tā, ka dažādas slimības smaguma pakāpes pacienti rindā pakalpojuma saņemšanai gaida vienādu laiku, konstatējusi VM.
Plāns paredz paplašināt “Score” programmu un nodrošināt lipoproteīna noteikšanu vismaz reizi mūžā iedzīvotājiem vecumā no 40 līdz 75 gadiem. Līdztekus plānots izveidot ģimenes hiperholesterinēmijas diagnostikas centru, kā arī izstrādāt likumdošanas iniciatīvas stingrāku ierobežojumu noteikšanai alkoholisko un tabakas izstrādājumu tirdzniecībai un reklāmai.
Tāpat piecās ārstniecības iestādēs paredzēts īstenot sirds un asinsvadu slimību pacientu dinamiskās novērošanas pilotprojektu, kā arī medikamentu kompensācijas apmēru šiem pacientiem palielināt līdz 100%.
Plāna pasākumi attiecas arī uz aritmoloģijas un invazīvās kardioloģijas pakalpojumu attīstību, rehabilitācijas pieejamības uzlabošanu pēc insulta un akūta koronārā sindroma. Vienlaikus paredzēts ieviest kvalitātes kritērijus un veikt nāves cēloņu apliecību kvalitātes auditu.
Kā norāda veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV), ar rīcības plānu un tajā ietvertajiem pasākumiem,” tiek sperts nozīmīgs solis pretī tam, lai ikvienam Latvijas iedzīvotājam būtu pieejama savlaicīga diagnostika, efektīva ārstēšana un kvalitatīva aprūpe”. Ministrs norāda, ka papildu plāna pasākumiem būtiska un svarīgāka nozīme ir profilaksei, sabiedrības paradumu maiņai, tiecoties uz veselīgu dzīvesveidu un atbildību par savu veselību.
VM vērš uzmanību, ka Latvijā mirstība no sirds un asinsvadu slimībām ir būtiski augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), īpaši darbspējas vecumā. Standartizētie mirstības rādītāji šo slimību dēļ Latvijas iedzīvotājiem ir divas reizes augstāki nekā vidēji ES. Kā norāda ministrijā, priekšlaicīga iedzīvotāju mirstība (līdz 64 gadu vecumam) no sirds un asinsvadu slimībām ir viens no galvenajiem sabiedrības veselības rādītāju pasliktināšanās iemesliem.
Hipertensijas izplatība Latvijā ir 44%, un tikai 17% pacientu tā ir kontrolēta. Tāpat augsta ir arī cukura diabēta, aptaukošanās un smēķēšanas izplatība, uzsver VM.
Rakstīt komentāru