Tukuma pašvaldība slimnīcu reformā saskata gan ieguvumus, gan izaicinājumus

Sadarbība ar Veselības ministriju (VM) un Nacionālo veselības dienestu (NVD) slimnīcu reformas gaitā ir bijusi pozitīva, komentējot VM sabiedriskajai apspriešanai nodotos grozījumus veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas kārtībā, pauda Tukuma novada pašvaldība.

Domē atzīts, ka pašvaldība regulāri ir tikusies ar VM un NVD par Tukuma slimnīcas reorganizācijas risinājumu, kā tas iekļaujas VM jaunajā slimnīcu tīkla attīstības plānā.

“Tukuma novada pašvaldībai ir svarīgi, lai, ieviešot jauno slimnīcas tīklu attīstības plānu, Tukuma novada iedzīvotājiem nepasliktinātos veselības pakalpojuma pieejamība, pacienti saņem atbilstoša līmeņa ārstēšanu iespējami tuvāk dzīvesvietai, jo mūsu novadā dzīvo ap 45 000 iedzīvotāji, no tiem vairāk nekā 8000 bērni, un teritorijas ziņā Tukuma novads ir trešais lielākais novads Latvijā,” norāda pašvaldībā.

Domē skaidro, ka Tukuma slimnīca pēc sadalījuma ir lokālā slimnīca, ar papildu risinājumu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darbības nodrošināšanai, ņemot vērā reģionālos apstākļus un atbilstošu lomu, kapacitāti un pakalpojuma profilu.

“Tikšanās reizēs ar VM būtisks jautājums pašvaldībai bija par neatliekamo palīdzību ar papildu risinājumu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darbības nodrošināšanai, tai skaitā nodrošinot neatliekamo palīdzību arī bērniem,” uzsver pašvaldībā.

Ar VM un NVD ir panākta vienošanās un Ministru kabineta grozījumos būs noteikts papildu risinājums, ka Tukuma slimnīcai ar 2027. gadu jādrošina neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļa. Šo iespēju pašvaldībā novērtē ļoti atzinīgi.

Tāpat slimnīcā veiktas citas izmaiņas, arī palielinātas kvotas teju visās programmās.

Kopumā pašvaldība sadarbību ar VM un NVD reformas jautājumu risināšanu vērtē pozitīvi, taču norāda arī uz izaicinājumiem. Piemēram, 2026. gadā piedzīvots finansējuma samazinājums par vienu ārstēto pacientu, kas Tukuma slimnīcai nozīmē samazinājumu par 21%. Vienlaikus pašvaldībā norāda, ka sarunās ar VM tika solīts, ka pēc sešiem mēnešiem tas tiks pārskatīts un zaudējumi tiks segti.

“Visā reformas procesā ir svarīgs skaidrs, paredzams jaunais attīstības plāns, lai slimnīcas var spēt pārprofilēties un kvalitatīvi sniegt pakalpojumus mūsu novada iedzīvotājiem,” uzsver pašvaldībā.

Jau ziņots, ka sabiedriskajai apspriešanai nodoti grozījumi veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas kārtībā, kuros konkrēti nosaukts, kuras slimnīcas paredzēts iekļaut lokālo, reģionālo un daudzprofilu slimnīcu līmenī.

Iecerēts, ka jaunais slimnīcu dalījums un ar to saistītās prasības stāsies spēkā 2027. gadā. VM skaidro, ka ārstniecības iestādēm nepieciešams laiks projektā paredzēto izmaiņu ieviešanai.

Lokālajās slimnīcās iedzīvotājiem būs pieejama diennakts neatliekamā palīdzība, pacientu uzņemšana, diagnostiskie izmeklējumi, terapijas un hronisku pacientu ārstēšana.

Reģionālās slimnīcas papildus nodrošinās plašāku specializēto palīdzību, tai skaitā biežāk nepieciešamos ķirurģijas, traumatoloģijas, dzemdību un bērnu aprūpes pakalpojumus.

Savukārt daudzprofilu slimnīcas nodrošinās ārstēšanu visos galvenajos jeb pamatprofilos – neatliekamajā medicīnā, terapijā, ķirurģijā, dzemdniecībā un ginekoloģijā, pediatrijā, kā arī citos sarežģītākos ārstēšanas virzienos, kur nepieciešama augstāka kapacitāte un speciālistu pieejamība.

Daudzprofilu slimnīcu līmenī tiks iekļauta Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca un Vidzemes slimnīca.

Savukārt reģionālo slimnīcu līmenī iekļauta Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Jūrmalas slimnīca, Kuldīgas slimnīca, Cēsu klīnika, Madonas slimnīca un Ogres rajona slimnīca.

Lokālo slimnīcu līmenī ir Tukuma slimnīca, Krāslavas slimnīca, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Alūksnes slimnīca, Siguldas slimnīca, Preiļu slimnīca, Ludzas medicīnas centrs, Limbažu slimnīca, Dobeles un apkārtnes slimnīca, kā arī Bauskas slimnīca.

Atsevišķām lokālajām slimnīcām paredzēti papildu risinājumi neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darbības nodrošināšanai, ņemot vērā reģionālos apstākļus un pieejamības jautājumus.

Latgales pierobežas lokālajām slimnīcām – Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai, Alūksnes slimnīcai, Preiļu slimnīcai, Ludzas medicīnas centram un Krāslavas slimnīcai – noteikti īpaši nosacījumi, lai nodrošinātu papildus gatavību pacientu uzņemšanu. Šie risinājumi ļauj saglabāt ārstniecības pieejamību pierobežas teritorijās, kur ģeogrāfiskā sasniedzamība ir īpaši nozīmīga, atzīmē VM.

Tāpat paredzēti pielāgoti risinājumi Tukuma un Bauskas slimnīcu uzņemšanas nodaļu darbībai, ņemot vērā šo slimnīcu nozīmi neatliekamās palīdzības pieejamības nodrošināšanā un 60 minūšu sasniedzamību pieguļošajās teritorijās.