Atis, Otomārs, Oto
Iesūti
Atpakaļ

Slimnīca: Latvijā epilepsiju joprojām pavada stigmatizācija un aizspriedumi

 Latvijā epilepsijas pacientu skaits tiek lēsts no 11 000 līdz 13 000 cilvēku, veidojot 0,6% līdz 0,7% no kopējā iedzīvotāju skaita, bet šo slimību sabiedrībā joprojām pavada stigmatizācija un aizspriedumi, uzskata Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) mediķi.

Slimnīcas mediķu vērtējumā, sabiedrībā ir maz zināšanu par šo slimību, kas apgrūtina pacientu pilnvērtīgu iekļaušanos. Epilepsija ir viena no izplatītākajām hroniskajām neiroloģiskajām saslimšanām pasaulē. Tā var būt gan iedzimta, gan iegūta – pēc pārciestas galvas traumas, iekaisuma, audzēja vai insulta. Aptuveni 30% gadījumu slimības cēloni precīzi noteikt nav iespējams, skaidro PSKUS.

Lai informētu par epilepsiju, tās cēloņiem, izpausmēm, ārstēšanu un ikdienas dzīvi ar šo hronisko slimību, 28. oktobrī no plkst. 11 līdz 15 PSKUS notiks izglītojošs pasākums. Pasākuma laikā Stradiņa slimnīcas neirologu komanda un pacientu biedrības pārstāvji sniegs informāciju, kā atpazīt epilepsiju, kā rīkoties lēkmes laikā un kā kliedēt sabiedrībā valdošos mītus un aizspriedumus par šo slimību.

Pasākumā piedalīsies Stradiņa slimnīcas neiroloģe Elīna Pūcīte, skaidrojot, kas ir šī saslimšana. Savukārt speciāliste Svetlana Teifurova skaidros, ko darīt epilepsijas lēkmes laikā, salīdzinot praksi un realitāti. Teifurova arī informēs par blakus slimībām, tostarp miegu, garastāvokli un uzvedību.

PSKUS neirologs Jānis Mednieks runās par dzīvi ar epilepsiju un to, ko darīt saslimšanas sākumā. Par epilepsiju un tās saistību ar dzīves posmiem sievietēm, vīriešiem un senioriem runās neiroloģe Elīna Korsaka. Noslēgumā plānota diskusija ar speciālistiem, un būšot iespējams arī uzdot jautājumus.

PSKUS skaidro, ka epilepsija izpaužas ar epileptiskām lēkmēm – īslaicīgām, cilvēka gribai nepakļautām izmaiņām uzvedībā vai apziņā, kas parasti ilgst no vienas līdz divām minūtes un pēc kurām var sekot apjukums vai nogurums. Lēkmes var būt dažādas – no redzamiem kustību fenomeniem līdz īslaicīgai “atslēgšanās” sajūtai, kad cilvēks sastingst vai nereāģē uz apkārt notiekošo.

Speciālisti uzsver, ka epilepsija nav “tikai lēkmes”. Tas ir komplekss neiroloģisks traucējums, kas ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti dažādos līmeņos.