Pasākumos veicinās izpratni par plaušu fibrozi

Lai informētu par retu, hronisku un progresējošu plaušu slimību – plaušu fibrozi – un tās ietekmi uz pacienta dzīvi un sabiedrību, šomēnes notiks lekcijas ārstiem, informatīvas aktivitātes sociālajās platformās un medijos, kā arī tiks veidots raidieraksts.

Idiopātiska plaušu fibroze ir šobrīd nezināmas izcelsmes hroniska un progresējoša plaušu slimība, kas izraisa neatgriezeniskus bojājumus plaušu audos, pakāpeniski samazinot plaušu spēju asinīs pārnest skābekli.

Kā skaidro Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītāja, pneimonoloģe Zaiga Kravale, svarīgākais šīs slimības ārstēšanā ir agrīna tās diagnostika, lai sāktu savlaicīgu ārstēšanu, kas var palēnināt slimības progresiju, uzlabot pacienta dzīves kvalitāti un pagarināt dzīvildzi.

Kad Latvijā tiks ieviesta plaušu vēža skrīninga programma, noteikti nejauši tiks atklāti arī tādi idiopātiskās plaušu fibrozes pacienti, kam slimība vēl nebūs paspējusi pasliktināt plaušu funkciju, norāda speciāliste. Tas ļaus pacientiem agrīni saņemt ārstēšanu un uzlabot paredzamo dzīvildzi.

Viņa skaidro, ka galvenais novēlotas slimības diagnostikas iemesls ir tās nespecifiskie simptomi, kas ir pakāpeniski progresējošs elpas trūkums un sauss klepus. Šādi simptomi ir raksturīgi daudzām citām slimībām, piemēram, hroniskai sirds mazspējai. Papildu uzmanība jāpievērš velkro tipa trokšņiem, ko ārsts saklausa ar fonendoskopu.

Nākamais būtiskais solis slimības aizdomu gadījumā ir plānā slāņa datortomogrāfija, nevis krūškurvja rentgenogramma, klāsta Kravale.

Speciāliste uzsver, ka sekmīgā un savlaicīgā šīs slimības diagnostikā liela loma ir ģimenes ārstam, tāpēc arī Plaušu fibrozes izpratnes mēnesī pneimonologi iesaistās citu ārstu informēšanā un veselības aprūpes personāla izglītošanā. Sadarbībā ar Latvijas Invazīvās pneimonoloģijas un respiratorās medicīnas asociāciju Kravale lasīs īpašu lekciju ģimenes ārstiem un ārstniecības personām, kas tiks nofilmēta un bez maksas izplatīta ārstiem videoieraksta veidā.

Pēc lekcijas noklausīšanās tiks izsniegta apliecība par vienu tālākizglītības punktu. Lai saņemtu šo lekciju, nepieciešams reģistrēties saitē “ej.uz/lekcija_septembris”.

Kravale uzsver, ka pneimonologu noslogojumu un rindas varētu mazināt iespēja arī ģimenes ārstiem izrakstīt medikamentus, kad pacienta gadījums ir ticis izskatīts multidisciplinārajā konsīlijā. Viņas ieskatā arī intersticiālo plaušu slimību māsu darbs, kas sniedz būtisku atbalstu pacientiem, būtu jāfinansē no valsts budžeta, līdzīgi kā tas ir diabēta vai iekaisīgo zarnu slimību aprūpes māsām.

Tāpat svarīgi, lai pacientiem būtu pieejami arī jaunie medikamenti, kad tie tiks apstiprināti, norāda Kravale.

Pēc Eiropas Plaušu fibrozes federācijas datiem, plaušu fibroze skar vairāk nekā 400 000 cilvēku, un tikai Eiropā katru gadu no tās iet bojā aptuveni 100 000 cilvēku. Idiopātiskā plaušu fibroze ir visbiežāk sastopamais plaušu fibrozes veids, kurā plaušu audu bojājuma cēlonis nav zināms.

Plaušu fibrozes izpratnes mēneša aktivitātes Latvijā organizē biedrība pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes”.