Latvijā pakāpeniski palielinās saslimstība ar gripu

 Aizvadītajā nedēļā gripas un citu akūtu elpceļu infekciju aktivitāte Latvijā joprojām bija zema, taču saslimstības ar gripu rādītāji, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, palielinājušies, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.

Gripa klīniski noteikta 31 pacientam, un vidēji saslimstība ir 45,7 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir par 58,8% vairāk nekā nedēļu iepriekš, kad tika reģistrēti 28,8 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Augstākā gripas intensitāte reģistrēta Rēzeknē, Jelgavā, Rīgā, Daugavpilī, Jūrmalā un Ventspilī.

Lielākā daļa gripas gadījumu reģistrēta bērniem – 23 gadījumi vecuma grupā no nulles līdz 14 gadiem. Septiņi gadījumi reģistrēti vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem, bet vēl viens gadījums ir vecuma grupā no 65 gadiem.

Kopš sezonas sākuma paziņojumi par nāves gadījumiem pacientiem ar apstiprinātu gripu vai ar aizdomām par gripas infekciju nav saņemti.

Pagājušajā nedēļā laboratorijā pārbaudīti 232 paraugi uz gripu un respiratori sincitiālo vīrusu. Atklāti deviņi A tipa gripas vīrusi. Kopš gripas sezonas sākuma apstiprināts kopumā 21 A tipa gripas gadījums. Apmēram divas trešdaļas no noteiktajiem vīrusiem ir A(H3) apakštipa vīrusi.

Aizvadītajā nedēļā pirmo reizi šosezon tika apstiprināts arī respiratori sincitiālais vīruss – tas atrasts vienā paraugā.

Ar citām akūtām elpceļu infekcijām nedēļas laikā ģimenes ārstu praksēs vērsušies 801 pacients, kas veido 1181,6 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, un tas ir par 1,2% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā.

Pneimonijas gadījumā nedēļas laikā reģistrēti 30 pacienti jeb 44,3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Lai gan pacientu skaits pieaudzis par 13,8%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, tomēr tas joprojām ir būtiski zemāks nekā pērn šajā pašā periodā, atzīmē SPKC.

Slimnīcās ar smagām akūtām respiratorām infekcijām ārstējušies 154 pacienti, veidojot 3,5% no visiem stacionētajiem. No tiem 18 jeb 11,7% ievietoti intensīvās terapijas nodaļās. No testētajiem pacientiem 29 apstiprināta A tipa gripa.

Savukārt Covid-19 infekciju apstiprinošo testu pozitīvo rezultātu īpatsvars samazinājies no 10,8% līdz 4,8%.

Slimnīcās aizvadītajā nedēļā uzņemti 16 jauni Covid-19 pacienti. Kopā slimnīcās ārstējušies 55 pacienti ar šo diagnozi, no tiem ar pamata diagnozi Covid-19 bija 30 jeb 54,2%.

Reģistrēti arī divi nāves gadījumi pacientiem ar apstiprinātu Covid-19 infekciju.

Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģiona dati liecina, ka reģionā gripas aktivitāte turpina palielināties, un kopējais pozitīvo gripas paraugu īpatsvars pārsniedz epidēmisko slieksni, lai gan tikai daļa valstu ziņo par vidēju vai augstāku gripas intensitāti. Gandrīz visi laboratoriski apstiprinātie gripas gadījumi ir A tipa vīrusi, pārsvarā A(H3) apakštipa.

Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu monitoringa dati liecina, ka šogad gripa Eiropā sākusies neparasti agri, un arvien biežāk tiek konstatēts “A(H3N2)” paveida apakšvariants “K”. Lai gan tas atšķiras no vakcīnā iekļautā celma, SPKC uzsver, ka vakcīna joprojām ir nozīmīgākais aizsardzības līdzeklis, jo var palīdzēt pasargāt no smagas slimības gaitas.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs šobrīd vērtē gripas risku kā vidēju sabiedrībai kopumā, bet augstu cilvēkiem ar smagākas slimības risku, piemēram, senioriem, grūtniecēm un hronisko slimību pacientiem.

SPKC norāda, ka iedzīvotājiem, īpaši senioriem, cilvēkiem ar hroniskām slimībām, grūtniecēm un ilgstošas sociālās aprūpes centru iemītniekiem, vakcināciju pret gripu nevajadzētu atlikt, jo tā palīdz samazināt smagas saslimšanas, hospitalizācijas un nāves risku, kā arī mazināt slodzi uz veselības aprūpes sistēmu gripas sezonas laikā.