Aizvadītajā gripas sezonā vairums ar to slimnīcā nonākušo senioru nebija vakcinējušies

Neraugoties uz gripas vakcinācijas aptveres pieauguma tendenci, 2024.-2025.gada gripas sezonā 93% ar to saslimušo senioru, kuri ārstējās slimnīcās, nebija pret šo infekciju vakcinējušies, norādīts Veselības ministrijas (VM) Sirds un asinsvadu slimību novēršanas rīcības plānā 2025.-2027.gadam.

Neraugoties uz to, ka sirds un asinsvadu slimību riska grupas pacientiem gripas vakcīna ir valsts apmaksāta, tās pielietošana un vakcinācijas aptvere šo pacientu vidū ir zema. Kā skaidro VM, cilvēkiem ar hroniskām slimībām, tostarp sirds un asinsvadu slimībām, elpceļu slimībām, cukura diabētu un citām, kā arī personām, kuras vecākas par 65 gadiem, ir augsts risks saslimt ar gripu smagā formā, tai skaitā ar šīs infekcijas izraisītām komplikācijām, piemēram, pneimoniju, miokardītu, miokarda infarktu vai smadzeņu insultu.

Senioriem, kuri nebija saņēmuši sezonālo gripas vakcīnu, stacionēšanās risks gripas dēļ bijis 2,6 reizes lielāks nekā tiem, kuri vakcinēti pret gripu.

Šiem cilvēkiem saslimšana ar gribu desmit reizes palielina infarkta risku, astoņas reizes paaugstina insulta un pneimonijas risku, tostarp vismaz 23% no vecāka gadagājuma pacientiem pēc saslimšanas ar gripu zaudē savas autonomijas spējas un 74% pacientu paaugstinās glikēmijas rādītāji. Tā rezultātā nepieciešama ilgstoša, izmaksu ietilpīga ārstēšana slimnīcā vai pat iestājas pacienta nāve.

Risks saslimt ar gripu būtiski palielinās arī elpceļu slimību uzliesmojumu laikā, īpaši ilgstoši uzturoties slimnīcā, piemēram, pēc sarežģītas operācijas vai invazīvām procedūrām.

VM uzsver, ka vakcinācija pret gripu var pasargāt augsta riska pacientu grupas no smagas saslimšanas vai pat nāves. Pat ja vakcinēts cilvēks saslimst, slimība parasti norit vieglā formā un atveseļošanās ir ātrāka, skaidro ministrijā.

Vakcinācijas noteikumi paredz iespēju konkrētām riska grupām saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret gripu. Pateicoties šai iespējai, pakāpeniski gadu no gada palielinās riska grupu vakcinācijas aptvere pret gripu, tomēr tā joprojām ir zema salīdzinājumā ar vidējiem Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas valstu rādītājiem.

VM skaidro, ka zemo vakcinācijas aptveri ietekmē dažādi faktori, tostarp piesardzība pret vakcināciju, ko ietekmē gan neuzticēšanās vakcīnai un gripas radītajiem draudiem, gan valsts apmaksāto gripas vakcīnu trūkums. Lai veicinātu vakcinācijas pret gripu pieaugumu, katru gadu ir nepieciešams paplašināt gripas vakcīnu apjomu, akcentēts plānā.

Jau vēstīts, ka VM nodevusi sabiedriskajai apspriešanai Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu, kam no 2026. līdz 2028.gadam nepieciešami papildu vairāk nekā 134 miljoni eiro, no tiem 41,3 miljoni eiro nākamgad, aģentūru LETA informēja ministrijā.