VM piesardzīgi vērtē ieceri izveidot Eiropas klīniskās izcilības centru

Latvija ir atvērta diskusijām par Eiropas klīniskās izcilības centra farmācijā izveidi, tomēr uzsver, ka šādam mehānismam jārespektē dalībvalstu kompetences, jāizvairās no funkciju dublēšanās un skaidri jādefinē tā praktiskā pievienotā vērtība.

Šāda pozīcija pausta Veselības ministrijas (VM) informatīvajā ziņojumā par 25. februārī un 26. februārī Kiprā, Nikosijā, paredzēto Eiropas Savienības (ES) veselības ministru neformālo sanāksmi. Ar ziņojumu šodien iepazinās valdība.

Ziņojumā norādīts, ka sanāksmē viens no centrālajiem jautājumiem būs Eiropas klīniskās izcilības centra (EKIC) izveide, kura mērķis būtu stiprināt pierādījumos balstītu medicīnu, veicināt kvalitatīvus klīniskos novērtējumus un sekmēt vienlīdzīgāku pacientu piekļuvi inovatīvām terapijām ES dalībvalstīs.

VM atzīst iniciatīvas potenciālu, īpaši jomās ar ierobežotu klīnisko pierādījumu apjomu, taču norāda, ka patlaban trūkst skaidrības par EKIC darbības modeli, pārvaldību, dalībvalstu iesaisti un mijiedarbību ar jau pastāvošām ES struktūrām.

Latvija arī uzsver, ka nav pārliecības, ka centra izveide pati par sevi veicinātu jauno zāļu pieejamību, jo lēmumi par zāļu kompensāciju lielā mērā ir atkarīgi no nacionālo budžetu iespējām.

Vienlaikus VM saredz EKIC iespējas atbalstīt ES Veselības tehnoloģiju novērtēšanas regulas īstenošanu, īpaši klīnisko pierādījumu sintēzē un ārstēšanas efektivitātes interpretācijā, ja netiek veidoti paralēli vai dublējoši vērtējumi.

Sanāksmē paredzēts diskutēt arī par psihisko veselību un iekļautību. Latvija uzsver, ka iekļaušanas principiem jābūt integrētiem visos psihiskās veselības aprūpes līmeņos – no prevencijas līdz rehabilitācijai -, nodrošinot starpsektoru sadarbību. Šī pieeja Latvijā īstenota ar Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānu 2023.-2025. gadam, paralēli strādājot pie nākamā plāna izstrādes, uzsvērts ziņojumā.

Tāpat VM īpaši akcentē jauniešu psihiskās veselības jautājumus, uzsverot agrīnu risku atpazīšanu skolās un kopienās, kā arī digitālu rīku izmantošanu savlaicīgai palīdzībai.

Ziņojumā minēts, ka ministru pusdienu debatēs paredzēts apspriest arī Eiropas Veselības datu telpas (EHDS) regulas ieviešanu.

Šajā jautājumā VM Latvijas sagatavotības līmeni vērtē kā vidēju, norādot, ka datu sekundārā izmantošana joprojām ir sadrumstalota un prasa skaidrāku pārvaldību, tiesiskā regulējuma saskaņošanu un ilgtspējīgu finansējumu. VM uzsver, ka bez mērķēta ES atbalsta mazākām dalībvalstīm būs grūti nodrošināt pilnvērtīgu regulas ieviešanu un uzturēšanu.

VM norāda, ka galvenie izaicinājumi Latvijai ietver ierobežotu institucionālo un cilvēkresursu kapacitāti, ilgtermiņa plānošanu, pietiekama un ilgtspējīga finansējuma nodrošināšanu EHDS ieviešanai un uzturēšanai.

Bez mērķēta ES finansējuma Latvija nespēs īstenot un ilgtermiņā uzturēt nepieciešamās integrācijas ar nacionālā un ES līmeņa datu infrastruktūrām, jo pat pašreizējās pārrobežu e-recepšu un pamatdatu integrācijas ar tikai dažām valstīm jau izmaksā ievērojamus valsts budžeta līdzekļus, secinājusi ministrija.

VM norāda, ka EHDS ieviešanai pilnā apjomā būs vajadzīgs ievērojams papildu finansējums gan izmaiņām nacionālajā e‑veselības sistēmā un nacionālajā e-veselības kontaktpunktā, gan integrāciju izveidei ar visām ES dalībvalstīm, gan turpmākai uzturēšanai.

Tādēļ mērķēts ES finansiālais atbalsts līdztekus praktiskām ieviešanas vadlīnijām un kopīgiem tehniskajiem risinājumiem ir būtisks mazākām dalībvalstīm, lai nodrošinātu dzīvotspējīgu un harmonizētu EHDS ieviešanu, norāda VM.

Neformālās ES veselības ministru sanāksmes Latvijas delegāciju vadīs veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).