Aptauja: Vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju vecmāti joprojām uztver tikai kā dzemdību speciālistu

Vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju nezina, ka vecmātes kompetencē ir konsultēšana par sievietes reproduktīvo veselību visos dzīves posmos, ne tikai grūtniecības un pēcdzemdību periodā, noskaidrots sociālā uzņēmuma “Femina-S” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā.

Aptaujā secināts, ka vien 17% respondentu zina, ka vecmāte var konsultēt par sievietes veselību visos tās dzīves posmos, savukārt 20% iedzīvotāju ir par to dzirdējuši, taču nezina sīkāk.

Aptaujas rezultāti arī liecina, ka iedzīvotājiem ir vairāki stereotipi par vecmātes ārstniecisko kompetenci. Piemēram, gandrīz trešdaļa – 27% respondentu – norāda, ka pastāv uzskats, ka vecmāte ir tikai “palīgs” ārstam, bet ne patstāvīgs tiešās pieejamības veselības aprūpes speciālists. Līdztekus izplatīti ir stereotipi, ka vecmātei nav medicīniskās izglītības vai ka vecmātei nav tiesību izrakstīt medikamentus.

No aptaujātajiem 23% norāda, ka izplatītākais stereotips par vecmātēm ir priekšstats, ka viņu darbs aprobežojas vien ar dzemdību pieņemšanu, bet 14% uzskata, ka vecmāte rūpējas vienīgi par grūtnieces un jaundzimušā veselību. Vienlaikus 29% respondentu par šo jautājumu nav iepriekš domājuši.

Lai gan Latvijā vecmātes joprojām visbiežāk vai nu pieņem dzemdības, vai asistē ginekologam, vecmāte ir patstāvīgs veselības aprūpes speciālists ar augstāko medicīnisko izglītību un tiesībām izrakstīt medikamentus. Vecmātes pienākums ir darboties savas kompetences robežās, pamanīt pataloģiskas izmaiņas un, tiklīdz tas ir nepieciešams, novirzīt sievieti pie ginekologa, norāda sertificēta vecmāte un “Femina-S” vadītāja Karīna Karalkina.

“Nereti pacientes neizprot atšķirību starp veselības aprūpes speciālistiem, tāpēc vecmātēm ir svarīgi pašām vairāk skaidrot savas profesijas kompetences,” uzsver speciāliste.

Kā norāda Karalkina, par vecmātes profesiju sabiedrībā ir daudz stereotipu, taču mūsdienās vecmāšu loma sieviešu veselības aprūpē paplašinās. Viņas ieskatā Latvijā vecmāti joprojām nereti uztver vienīgi kā “bērnu ķērāju” un asociē galvenokārt ar grūtnieces un jaundzimušā aprūpi. Tomēr vecmātes profesijas standarts paredz arī rūpes par sieviešu veselības profilaksi – pie vecmātes var vērsties, piemēram, lai veiktu vispārēju veselības analīzi, pārrunātu kontracepcijas izvēli vai saņemtu dzīvesveida ieteikumus veselības uzlabošanai, norāda Karalkina.

Karalkina piebilst, ka viens no vecmātes darba pienākumiem ir ne tikai konsultēt pacientes kabinetā, bet arī veikt izglītojošo darbu, veicinot sieviešu veselības pratību jau no pusaudžu vecuma.

Veselības izglītībai ir izšķiroša nozīme, lai sieviete spētu savlaicīgi parūpēties par sevi un savu veselību, uzsver speciāliste. Karalkina skaidro, ka veselības izglītības nozīmi apliecina viņa veiktais pētījums pērn. Tajā, anketējot 416 sievietes, noskaidrots, ka 48% sieviešu, kuras pamatskolā veselības mācību apguvušas kā atsevišķu priekšmetu, regulāri veic veselības pārbaudes, savukārt no tām, kuras šo priekšmetu nav apguvušas, to dara 36%.

Karalkina min, ka šī atšķirība ir statistiski nozīmīga, un to var izjust arī vecmāšu praksē. Proti, daļa sieviešu pie vecmātēm vēršas, kad problēma jau ir kļuvusi nopietna un prasa gan ārsta iesaisti, gan lielākus resursus ārstēšanai.

Aptauju veica uzņēmums “Femina-S” 2025. gada decembrī, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru “Norstat”. Tajā piedalījās 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.