Nākamgad plāno paplašināt tehnisko līdzekļu izmantošanu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu kontrolēšanai

Nākamajā gadā plānots paplašināt tehnisko līdzekļu izmantošanu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu kontrolēšanai, ceturtdien Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēdē sacīja Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.

Viņš informēja, ka 2026. gadā policijas galvenās plānotās prioritātes ietver darba sākšanu pie 17 jaunizveidotajiem vidējā ātruma kontroles sistēmas posmiem. “Kopā ar VSIA “Latvijas valsts ceļi” (LVC) esam izveidojuši sadarbības modeli. Tiklīdz tiks pabeigti pēdējie ieviešanas darbi, policija savā kompetencē sāks darbu pie šiem posmiem,” viņš minēja.

Tāpat plānots sākt darbu pie jaunas infrastruktūras izveides sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centru un LVC. “Plānots izveidot video sistēmu infrastruktūru gan sabiedriskās kārtības, gan drošības nodrošināšanai. 23 vietās būs izvietotas videosistēmas ar kontroli ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu ievērošanai,” piebilda Jančevskis.

Papildus plānota arī VP pārvietojamo 12 fotoradaru programmatūras atjaunināšana, lai veiktu pilnu ceļu satiksmes plūsmas kontroli. “Tādējādi papildus ātruma pārkāpumiem sistēma kontrolēs arī citus pārkāpumus, piemēram, tehniskās apskates esamību un citus,” viņš atzīmēja.

“Tāpat esam sākuši un nākamgad plānojam pabeigt VP Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas autoparka papildināšanu un tehnisko līdzekļu ieviešanu,” piebilda VP pārstāvis.

Satiksmes ministrijas (SM) Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns informēja, ka Latvijā patlaban ir 100 stacionārie fotoradari, 12 pārvietojamie fotoradari, trīs 360 grādu kontroles sistēmas (“Eunomia”) un 16 vidējā ātruma kontroles sistēmas. “Tāpat attīstām kameras uz meteostacijām. Kopumā ir uzstādītas 100 ļoti augstas jutības kameras, ar kurām var iegūt dažādus datus un kontrolēt situāciju konkrētajā posmā,” minēja Vectirāns.

Tāpat viņš informēja, ka aktīvi tiek izmantotas arī aptuveni 20 sarkanās gaismas kameras. “Šādus tehniskos līdzekļus aktīvi izmanto 13 pašvaldībās,” piebilda Vectirāns.

Viņš informēja, ka drīzumā tiks atklātas 17 jaunas vidējā ātruma kontroles sistēmas, kā arī divas vietas ar automātiskiem autosvariem. Tāpat tiek strādāts pie projekta par 10 multifunkcionālām iekārtām, kas, iespējams, uz robežām, galvenajiem ceļiem un citiem posmiem kontrolēs ne tikai transportlīdzekļu masu, bet arī konstatēs citus pārkāpumus, minēja Vectirāns.

Vectirāns piebilda, ka turpmāk plānots izveidot vienotu tehnisko līdzekļu tīklu, lai panāktu pastāvīgu iekārtu uzturēšanas finansējumu, un ieviest vienotu iekārtu uzturēšanas tehnisko nodrošinājumu. Plānots arī izstrādāt tālāko stratēģiju tehnisko līdzekļu izmantošanas uzlabošanai – attīstībai un finansēšanai.

Jau ziņots, ka šogad apkopotā statistika par satiksmes negadījumos bojāgājušajiem ir skarba, un nepieciešamības gadījumā būs jāsāk domāt par bargāku sodu ieviešanu, ceturtdien Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēdē paziņoja tās vadītājs, satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Šogad avārijās, tostarp vakar notikušajā traģēdijā, kad Rīgā automašīna sabrauca gājēju, dzīvību zaudējuši 108 cilvēki, kas nozīmē, ka jau patlaban tiek pārsniegti visi pagājušā gada rādītāji, atklājot sēdi, norādīja Švinka.

VP apkoptā statistika liecina, ka šogad desmit mēnešos ceļu satiksmes negadījumos smagus ievainojumus guvuši 259 cilvēki, bet pērn – 279. Viegli ievainojumi šogad desmit mēnešos ir bijuši 3094 cilvēkiem, bet pērn attiecīgajā periodā – 2974.