Pētījums: Latvijā nedaudz samazinājusies sabiedrības uzticēšanās mediju saturam

Latvijas sabiedrībā nedaudz mazinājusies uzticēšanās medijos, tostarp sociālajos medijos, publicētajam saturam, secināts jaunākajā pētījumā par Latvijas iedzīvotāju medijpratību.

Iedzīvotāji savos vērtējumos pārsvarā bija atturīgi un piesardzīgi – visbiežāk norādīts, ka mediju sniegtā informācija ir tikai daļēji ticama. Pētījuma autori pieļauj, ka atsevišķu tēmu atspoguļojums daļai sabiedrības šķiet pārāk paredzams vai ideoloģiski ievirzīts, tādēļ rodas šaubas par informācijas uzticamību.

Šogad rezervētāk vērtēta Latvijas komerciālo mediju satura ticamība, savukārt sabiedrisko mediju vērtējums būtiski nav mainījies. Sabiedrisko mediju sniegto informāciju kā pilnībā vai lielākoties ticamu raksturo 33% respondentu, bet kā daļēji ticamu – 37%. Šajos medijos publicētajai informācijai neuzticas 21% aptaujāto.

Savukārt komerciālo mediju sniegto informāciju kā ticamu vērtē 24% iedzīvotāju, bet kā daļēji ticamu šo saturu vērtē gandrīz puse jeb 49%. Informācijai komerciālajos medijos neuzticas piektā daļa jeb 20% iedzīvotāju.

15 līdz 25 gadu vecu jauniešu grupā, samazinoties interesei par mediju saturu, mazinājusies arī uzticēšanās medijiem. Savukārt senioru vidū, vecuma grupā virs 65 gadiem, pieaugusi uzticēšanās sabiedriskajiem medijiem. Seniori ir aktīvākie sabiedrisko mediju lietotāji, un līdz ar to šajā grupā uzticēšanās šiem medijiem ir augstāka nekā sabiedrībā kopumā, atzīmē pētnieki.

Attieksmi pret medijiem, īpaši sabiedriskajiem, ietekmē arī zemais uzticēšanās līmenis valsts pārvaldes institūcijām Latvijas sabiedrībā.

Samazinās arī Latvijas iedzīvotāju uzticība sociālajos medijos publicētajai informācijai. Tikai 14% šo informāciju vērtē kā pilnībā vai lielākoties ticamu, kas ir par 7% mazāk nekā pērn. Savukārt neuzticēšanās sociālo mediju saturam pieaugusi līdz 22%, kas ir par 7% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Mazākumtautību pārstāvji medijiem uzticas retāk nekā pārējā sabiedrība – viņi biežāk raksturo informāciju kā neuzticamu nevis uzticamu. Tomēr nedaudz pieaugusi uzticēšanās sabiedriskajiem medijiem, savukārt attieksme pret Latvijas komerciālajiem medijiem palikusi nemainīga.

Pētnieki atzīmē, ka mazākumtautību pārstāvji vairāk uzticas sociālajos medijos publicētajai informācijai nekā latviešu auditorija, bet tradicionālajos medijos – sabiedriskajos un komerciālajos – viņi vērtē informācijas ticamību kritiskāk nekā latvieši.

Ziņojumā norādīts, ka Latvijas sabiedrībā sarūk interese par tradicionālo mediju sniegto informāciju. Šogad sabiedrisko mediju lietotāju skaits sasniedzis zemāko līmeni pēdējos sešos gados – 72%, kas ir par 4% mazāk nekā pērn. Salīdzinoši augstākais rādītājs bija 2022. gadā – 84%, kad interesi veicināja Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. Latvijas komerciālos medijus šogad lieto 80% iedzīvotāju, kas ir par 2% mazāk nekā 2024. gadā.

Pētījums rāda, ka tradicionālo mediju patēriņš dažādās sabiedrības grupās atšķiras. Mazākumtautību un īpaši jauniešu vidū mediju lietošana samazinājusies, savukārt senioru auditorijā tā nedaudz palielinājusies. Seniori vecumā no 65 gadiem sabiedriskos medijus lieto gandrīz visi jeb 90% aptaujāto, bet jauniešu vidū to lietotāju skaits nesasniedz pat pusi – tikai 42%.

Latvijas sabiedriskos un komerciālos medijus nelieto 11% aptaujāto iedzīvotāju. Salīdzinoši vairāk šādu respondentu ir jauniešu (25%) un cittautiešu (17%) mērķa grupās.

Savukārt sociālo mediju lietotāju skaits gada laikā ir pieaudzis par 6%, sasniedzot 90%. Tas liecina, ka sociālie mediji un dažādi viedokļu līderi kļūst arvien iecienītāki informācijas gūšanai par notikušo, norāda pētnieki. Vienlaikus viņi aicina sociālos medijus nepielīdzināt tradicionālajiem medijiem, jo tiem nav redakcionālās atbildības, un drīzāk ir informācijas resursi, nevis mediji klasiskā izpratnē.

Pētījumu no šī gada aprīļa līdz jūnijam īstenoja tirgus un sociālo pētījumu aģentūra “Latvijas Fakti”, aptaujājot 1537 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 gadiem un intervējot 71 dalībnieku vecumā no deviņiem gadiem.