Latvijas skolotāji pētījumā atzīst prasmju trūkumu mākslīgā intelekta izmantošanai mācību procesā

 Latvijas skolotājus izmantot mākslīgo intelektu mācību procesā kavē atbilstošu zināšanu un prasmju trūkums, liecina mācību vides pētījuma “Talis 2024” pirmie rezultāti.

Aptaujā taujāti, vai pēdējā gada laikā ir izmantojuši mākslīgo intelektu mācību procesā, Latvijā apstiprinoši atbildējuši 35% skolotāju. Tas atbilst vidējam OECD rādītājam, kas ir 36%. Līdzīgi rādītāji ir arī Igaunijā (35%) un Lietuvā (39%).

Skolotāji visvairāk izmanto mākslīgo intelektu, lai apkopotu informāciju par mācāmo tematu (74%) un veidotu mācību plānus un uzdevumus (72%). Salīdzinoši mazāk to izmanto, lai atbalstītu skolēnus ar īpašām vajadzībām (27%) un atgriezeniskās saites nodrošināšanai un saziņai ar skolēnu vecākiem vai aizbildņiem (22%).

No Latvijas skolotājiem, kuri 12 mēnešu laikā pirms aptaujas nav izmantojuši mākslīgā intelektu mācību procesā, 73% norādījuši, ka viņiem nav atbilstošu zināšanu un prasmju. Tas ir līdzīgs kā OECD vidējais rādītājs (75%).

Par lielāko profesionālās pilnveides vajadzību Latvijas skolotāji nosaukuši prasmes izmantot mākslīgo intelektu mācību procesā, skolēnu ar īpašām vajadzībām mācīšanu un tehniskās prasmes digitālo resursu un rīku izmantošanai.

47% skolotāju Latvijā pēdējo 12 mēnešu laikā bija piedalījušies mācībās par mākslīgā intelekta izmantošanu. Tas ir augstāks rādītājs nekā OECD vidēji (38%), taču zemāks nekā kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā.

15% Latvijas skolotāju ziņojuši, ka viņu skolām trūkst infrastruktūras mākslīgā intelekta izmantošanai. Tas ir divreiz zemāks rādītājs nekā OECD vidējais rādītājs (37%).

Latvijas skolu direktori norādījuši, ka 14% skolotāju strādā skolās ar nepietiekamu pieeju internetam. Tikmēr Igaunijā šādi bijuši 5% skolotāju, bet Lietuvā – 4%. Dažkārt interneta kvalitāti mazina iekšējo tīklu un lietošanas problēmas.

Līdztekus Latvijā 32% skolotāju strādā skolas, kurās mēnesi pirms aptaujas mācību stundas tika nodrošinātas tiešsaistē.

Pētījumā apkopoti skolotāju un direktoru viedokļi par skolotāja profesijas attīstību, darba apstākļiem, mācīšanas praksi, tehnoloģiju izmantošanu un sociāli emocionālo mācīšanu, kā arī par skolotāju labbūtību un nākotnes plāniem.

Pētījuma ceturtais cikls “TALIS 2024” norisinājās no 2021. līdz 2025.gadam, un galvenais datu iegūšanas etaps notika pagājušā gada pavasarī. Šajā ciklā uzmanība tika pievērsta četriem izglītības jautājumiem – daudzveidībai un vienlīdzībai, tehnoloģiju izmantošanai, sociāli emocionālajai mācīšanai un ilgtspējības izglītībai. Pētījumā aplūkotas arī trīs lielas tēmas – skolotāju mācīšanās un attīstība, ikdienas darba prakse un profesionālā uztvere, kā arī skolu mācību vide.

Kopumā pētījumā, aptaujājot 7.-9.klašu skolotājus un viņu skolu direktorus, piedalījās 54 pasaules valstis. No Latvijas pētījumā piedalījās 215 skolu 4088 skolotāji un 213 skolu direktori.

Latvija pētījumā piedalās kopš 2013.gada.