Valdība plāno vērtēt jauno Sporta likumu

Valdība otrdien vērtēs jauno Sporta likumu, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes medijiem pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņa norādīja, ka Sporta likums nepieciešams, lai skaidri pateiktu, kas ir aktīvais dzīvesveids, ko atbalstām. “Noteikti, ka mēs tautas sportu, bērnu un jauniešu sportu, aktīvu, veselīgu sabiedrību liktu kā prioritāti,” teica Siliņa.

Viņa atzīmēja, ka Sporta likumā plānots noregulēt sporta finansējuma jautājumu, lai tas nebūtu tik bieži balstīts uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet būtu daudz vienkāršāk plānojams uz priekšu. Plānots noteikt arī to, ko dara valsts, bet ko – pašvaldības, kā arī augstākas prasības sporta organizāciju caurspīdībai un reputācijai.

Jau ziņots, ka likumprojekta atkārtotā saskaņošana noslēdzās janvāra izskaņā. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks Edgars Pukinsks Saeimas komisijā tad informēja, ka saņemta “virkne ierosinājumu un iebildumu”, un ministrijas mērķis ir tos iespējami operatīvi izvērtēt un veikt nepieciešamos tehniskos precizējumus. Vienlaikus viņš pieļauj, ka likumprojekts tiks virzīts izskatīšanai valdībā ar “atsevišķiem fundamentāliem iebildumiem”.

Kā norādīja ministrijā, pēc divām saskaņošanas kārtām iebildumu un priekšlikumu skaits, par ko vēl nepieciešamas diskusijas, ir būtiski samazinājies. Neatrisinātie iebildumi galvenokārt saistīti ar jaunā Sporta likuma savietojamību ar citiem normatīvajiem aktiem un iespējamiem finanšu riskiem. Lielākā daļa iebildumu saņemti no Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas.

Jaunais Sporta likums paredz ieviest jaunu sporta nozares finansēšanas un pārvaldības modeli. Tā pilnvērtīgai ieviešanai nepieciešamas arī būtiskas sistēmiskas izmaiņas – likumam pakārtotu Ministru kabineta noteikumu izstrāde un esošo sporta sistēmu sakārtošana, tostarp sporta federāciju atbalsta un jauno sportistu sagatavošanas sistēma, kā arī valsts sporta reģistra izveide.

Izmaiņas tāpat paredz izveidot Sporta fondu. Lai nodrošinātu nozares vajadzības, katru gadu tiek piesaistīti vairāki miljoni eiro no valsts budžetā paredzētiem līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tas, ministrijas ieskatā, norāda uz nepieciešamību domāt par mehānismiem, kā nodrošināt papildu finansējumu nozarei.

Sporta fonda likumu sabiedriskajai apspriešanai plānots nodot 17. februārī, bet ne ātrāk kā pēc valdības lēmuma par Sporta likuma tālāku virzību.

Tautas sporta finansēšanas kārtība līdz jaunā Sporta likuma pieņemšanai paliks nemainīga – arī šogad finansējums sporta organizācijām tiks piešķirts caur sporta federācijām, norādīja Pukinsks, atsaucoties uz Tieslietu ministrijas iebildumu, saskaņojot noteikumus par sporta nozares finansēšanu. Tā norādījusi, ka līdz jaunā Sporta likuma pieņemšanai IZM nevarēs slēgt līgumus ar sporta organizācijām tieši, bet tikai caur sporta federācijām. Līdz ar to finansēšanas kārtība arī šogad paliks nemainīga.

Šogad sporta nozarei valsts budžetā paredzēti 52,4 miljoni eiro, kas ir par četriem miljoniem mazāk nekā pērn. Samazinājums galvenokārt saistīts ar to, ka iepriekšējā gadā tika finansēts Eiropas čempionāts basketbolā “EuroBasket 2025”. Vienlaikus no dotācijām sporta organizācijām viens miljons eiro novirzīts sporta skolu pedagogu darba samaksai, bet 400 000 eiro – sporta būvēm. Pārējo programmu finansējums saglabāts līdzšinējā apmērā.

Kā vēstīts iepriekš, IZM sagatavotais jaunā Sporta likuma projekts paredz būtiski atjaunot līdzšinējo regulējumu, kas Latvijā bija spēkā vairāk nekā 20 gadus. Likumprojektā īpašs uzsvars likts uz bērnu un jauniešu sportu, kā arī precizētas valsts un pašvaldību atbildības sporta attīstībā. Tajā paredzēta arī vienota sporta reģistra izveide, sportistu tiesību un pienākumu nostiprināšana, kā arī stingrākas prasības sporta organizāciju caurskatāmībai un reputācijai.

Pēc tam, kad likumprojekts tiks atbalstīts valdībā, par to vēl būs jālemj Saeimai.