Plānots precizēt Valsts enerģētiskās krīzes centra pienākumus un tiesības

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un pastāvošos energoapgādes riskus, plānots precizēt Valsts enerģētiskās krīzes centra (VEKC) pienākumus un tiesības, liecina Tiesību aktu projektu portālā pieejamais Valsts enerģētiskās krīzes centra nolikuma projekts.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) skaidro, ka pašlaik ir spēkā Ministru kabineta (MK) 2002. gada VEKC nolikums, kas noteic centra darbību un kompetenci, taču, ņemot vērā aktuālo ģeopolitisko situāciju un pastāvošos energoapgādes riskus, konstatēts, ka nepieciešams precizēt VEKC kompetenci valsts enerģētiskās krīzes gadījumā, tostarp centra pienākumus un tiesības, kā arī tā sastāvu.

Patlaban ar izmaiņām regulējumā, kas noteic lietotāju apgādes kārtību enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā, VEKC ir noteiktas tiesības un pienākumi, kas nav ietverti VEKC nolikumā. Turklāt noteikumi paredz VEKC pienākumus, kas īstenojami izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes laikā, bet neparedz rīcību, lai novērstu krīzes draudus, kam jābūt VEKC galvenajam uzdevumam.

Plānots noteikt VEKC darbību valsts enerģētiskās krīzes draudu novēršanai, kā arī efektīvākai operatīvajai rīcībai izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes laikā, noteikts, kam ir pienākums nodrošināt VEKC ar informāciju par energoapgādes sistēmas stāvokli pamatotu lēmumu pieņemšanai par nepieciešamo rīcību valsts enerģētiskās krīzes draudu novēršanai vai krīzes pārvarēšanai.

VEKC ir ne tikai jānosaka veicamie pasākumi valsts enerģētiskās krīzes draudu novēršanai un krīzes pārvarēšanai, bet arī jāanalizē krīzes gaita, lai izstrādātu priekšlikumus krīzes riska un iespējamā kaitējuma samazināšanai turpmāk.

Ar 2025. gada 29. maija grozījumiem Nacionālās drošības likumā, MK iekārtas likumā, likumā “Par ārkārtējo stāvokli un izņēmuma situāciju” un Valsts civildienesta likumā darbu ir sācis VEKC vadības centrs, kas koordinē civilo krīžu pārvaldībā iesaistīto institūciju darbu un krīzes komunikāciju. Līdz ar to VEKC pienākumos un uzdevumos noteikta sadarbība un informācijas apmaiņa ar Krīzes vadības centru, kā arī sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijām, pašvaldību enerģētiskās krīzes centru un Civilās aizsardzības Operacionālās vadības centra Enerģētikas grupu.

Ņemot vērā informācijas svarīgumu, ar noteikumu projektu noteikts, ka informācija par VEKC sēdē izskatītajiem jautājumiem tiek nosūtīta Satversmes aizsardzības birojam, Valsts drošības dienestam un Ministru prezidenta birojam.

Ar 2023. gada 7. decembra grozījumiem Enerģētikas likumā noteikts, ka valsts īpašumā esošo naftas produktu rezerves, lai enerģētiskās krīzes laikā Latvijā nodrošinātu apgādi ar naftas produktiem vai Starptautiskās Enerģētikas aģentūras aktivizētu koordinētu ārkārtas reaģēšanas pasākumu gadījumā novērstu nopietnus piegādes traucējumus, kas ietekmē pasaules naftas tirgu, uzturēšanas struktūras uzdevumus pilda SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor”” (“Possessor”). Ar noteikumu projektu “Possessor” paredzēts iekļaut VEKC sastāvā.