Pilsoņu brīvību savienības ziņojumā Latviju mudina veikt uzlabojumus pretkorupcijas darbā un cilvēktiesību jomā

Pilsoņu brīvību savienība Eiropai ziņojumā Latviju mudina stiprināt pretkorupcijas darbu un veikt uzlabojumus publisko iepirkumu un cilvēktiesību jomās.

Kā pausts publicētajā ziņojumā par tiesiskuma pārskatu, Latvijas pretkorupcijas pasākumu īstenošana ir atkarīga no politiskās gribas un, ja pretkorupcijas centieni netiks konsekventi uzskatīti par augstākā līmeņa prioritāti, tie riskē palikt lielā mērā formāli vai tikai daļēji īstenoti.

Eksperti ziņojumā norādījuši uz problēmām tādās jomās kā publiskie iepirkumi, trauksmes celšana un lobēšanas caurskatāmība.

Ziņojumā, piemēram, atzīmēta divu kandidātu noraidīšana Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP), un izteikti ieteikumi uzlabot SEPLP locekļu atlases procedūru, lai mazinātu politisko ietekmi.

Pārskatā norādīts, ka Latvijas iestādes kopumā veic sistemātiskus soļus tiesiskuma stiprināšanai, ko apliecina arī starptautiski vērtējumi, taču joprojām pastāv nepilnības, īpaši pretkorupcijas jomā. Mēģinājumi izstāties no Stambulas konvencijas un ierobežot nepilngadīgo dalību LGBTQIA+ pasākumos tiek uzskatīti par satraucošiem signāliem, kas var vājināt cilvēktiesību standartus.

Ziņojumā pozitīvi atzīmēts Latvijas tiesu sistēmas progress, īpaši lietu izskatīšanas ilgums Augstākās tiesas departamentos un jauna mākslīgā intelekta meklēšanas rīka izstrāde, kā arī valdības pieņemtās izmaiņas, lai uzlabotu valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Tieslietu ministrija (TM) izceļ tieši atzinīgos vārdus par pasākumiem tiesu sistēmas stiprināšanā, demokrātisko institūciju noturības palielināšanā un cilvēktiesību aizsardzības nodrošināšanā.

Viena no rekomendācijām Latvijai, ko savienība atzīmējusi ziņojumā, ir nepieciešamība valstij pieņemt grozījumus, kas noteiktu kriminālatbildību fiziskām personām par aizliegtām vienošanām publiskajos iepirkumos.

Ziņojumā skaidrots, ka noraidītie grozījumi 2024. gadā, kas paredzētu kriminālatbildību par aizliegtām vienošanām iepirkumos, rada būtisku caurumu Latvijas spējā nodrošināt godīgu konkurenci un aizsargāt publiskos līdzekļus. Administratīvais naudas sods vien nav pietiekams, lai novērstu pārkāpumus.

Tāpat valstij rekomendēts saglabāt Stambulas konvencijas dalībvalsts statusu un nodrošināt cilvēktiesību aizsardzības pilnīgu īstenošanu.

Jau ziņots, ka pērn protests pret izstāšanos no Stambulas konvencijas pie Saeimas pulcēja ap 5000 cilvēku, kļūstot par vienu no daudzskaitlīgākajiem protestiem pēdējos gados. Tam Doma laukumā sekoja vēl viens protests, kurā pulcējās vismaz 10 000 iedzīvotāju.

Protesti sekoja pēc opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) lēmuma Latvijai izstāties no Stambulas konvencijas. Vēlāk gan Saeimas deputātu vairākums pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājuma nolēma uz šī parlamenta sasaukuma laiku atlikt lemšanu par iespējamo izstāšanos no konvencijas.

Ziņojumā pievērsta uzmanība arī cilvēktiesību aizstāves Ievas Raubiško lietai, kuru savienība ieteikusi pārskatīt un atcelt apsūdzību, jo viņa sniedza humāno palīdzību un ievēroja Eiropas Cilvēktiesību tiesas pagaidu pasākumus. Norādīts, ka šādas darbības kriminalizēšana apdraud patvēruma meklētāju tiesību aizsardzību un kavē likumīgu cilvēktiesību uzraudzību ES ārējās robežās.

Iepriekš ziņots, ka pērn augustā Raubiško piespriests 200 stundu sabiedriskais darbs par palīdzību Sīrijas pilsoņiem šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu ar mērķi lūgt patvērumu Latvijā.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) paudusi, ka Latvijas sabiedrības vērtības ir tiesiskums, cilvēktiesības un demokrātija.

“Tiesiskums ne tikai uzlabo mūsu drošību un iedzīvotāju dzīves kvalitāti, bet arī veicina starptautisko investoru uzticību un piesaista investīcijas Latvijai,” skaidroja ministre.

Ziņojums tapis, apkopojot vairāk nekā 40 cilvēktiesību un pilsonisko brīvību organizāciju sniegto analīzi no vairāk nekā 20 ES dalībvalstīm, un uzskatīts par vienu no visaptverošākajiem neatkarīgajiem tiesiskuma izvērtējumiem Eiropā.

Ziņojuma autori secinājuši, ka lielākās tiesiskuma samazināšanās problēmas pēdējos gados bijušas Bulgārijai, Horvātijai, Ungārijai, Itālijai un Slovākijai. Piemēram, Slovākijā tiesiskums ir regresējis visās jomās – tieslietās, korupcijas apkarošanā, mediju brīvībā un pilsoniskajā sabiedrībā. Līdzīgu situāciju pētnieki novērojuši arī Bulgārijā.

Savukārt Lietuva un Igaunija ierindotas stagnējošo valstu vidū, kur nav novērojami nedz situācijas uzlabojumi, nedz pasliktināšanās.