Pērn nav saņemts neviens pieteikums uzturēšanās atļaujas piešķiršanai vardarbībā cietušām migrantēm

 Pērn nav saņemts neviens pieteikums, kurā būtu nepieciešams izvērtēt Stambulas konvencijas 59.pantā noteiktos kritērijus, lai piešķirtu autonomu termiņuzturēšanās atļauju pēc ciešanas no vardarbības, minēts Latvijas pirmajā ziņojumā par tiesiskā regulējuma atbilstību un citiem pasākumiem, ar ko īsteno Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.

Ziņojumā cita starpā iekļauta informācija par pasākumiem, kas veikti saistībā ar vardarbībā cietušām migrantēm, uz kurām attiecas konvencija un kuru statuss padara viņas īpaši neaizsargātas.

Noteikts, ka sievietēm, kuru uzturēšanās statuss ir atkarīgs no laulātā vai partnera statusa, ir jābūt iespējai saņemt patstāvīgu uzturēšanās atļauju gadījumos, kad laulība vai partnerattiecības tiek izbeigtas un apstākļi ir īpaši smagi. Šāda atļauja jāpiešķir neatkarīgi no laulības vai partnerattiecību ilguma, un valsts tiesību akti nosaka, kāds ir atļaujas derīguma termiņš.

Otrkārt, valstīm jāparedz iespēja vardarbības upuriem panākt izraidīšanas procesu pārtraukšanu, ja šis process sākts saistībā ar laulātā vai partnera uzturēšanās statusu. Tas ļautu personai lūgt patstāvīgu uzturēšanās atļauju un izvairīties no izraidīšanas.

Dalībvalstīm ir pienākums izsniegt atjaunojamu uzturēšanās atļauju vardarbības upuriem divos gadījumos – ja kompetentā iestāde uzskata, ka viņiem jāpaliek viņu stāvokļa dēļ, vai arī, ja iestāde secina, ka personai jāpaliek valstī, lai sadarbotos izmeklēšanā vai kriminālprocesa laikā.

Vienlaikus noteikts, ka piespiedu laulību upuriem, kurus aizved uz citu valsti, lai noslēgtu laulību, un kuri tādējādi zaudē uzturēšanās statusu savā pastāvīgās dzīvesvietas valstī, ir jānodrošina iespēja šo statusu atgūt.

Izvērtējot starptautiskās aizsardzības pieteikumus ar dzimumu saistītas vardarbības dēļ, vardarbība pret sievietēm tiek ņemta vērā kā potenciāls vajāšanas iemesls, taču tikai retos gadījumos tā ir vienīgais kritērijs.

Visbiežāk šāda veida vardarbība pārklājas ar citiem faktoriem – tautību, reliģisko piederību vai piedēvētajiem politiskajiem uzskatiem. Katrs gadījums tiek vērtēts individuāli, un ar sensitīviem jautājumiem strādā speciāli apmācīti darbinieki, minēts ziņojumā.

Saskaņā ar ziņojumu Latvija, piemērojot 1951.gada Bēgļu konvencijas nosacījumus, ņem vērā dzimuma līdztiesības aspektus, bet lēmumus pieņem, balstoties uz aktuālo informāciju par izcelsmes valstīm, kā arī ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) un Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras (ESPA) vadlīnijām.

Ziņojumā norādīts, ka šobrīd netiek uzkrāti dati sadalījumā pēc katra no bēgļa statusa kritērijiem. Tā vietā iespējams norādīt patvērumu pieprasījušo sieviešu skaitu konkrētajā gadā, kā arī bēgļa statusu saņēmušo sieviešu skaitu.

Piemēram, 2022.gadā patvērumu pieprasīja 124 sievietes, no kurām 58 saņēma bēgļa statusu, bet 2023.gadā – 294 sievietes, no kurām bēgļa statusu ieguva 25. Papildu aizsardzību un alternatīvo statusu 2022.gadā saņēma trīs sievietes, kas cietušas vai apdraudētas, bet 2023.gadā – neviena.

Latvijā patvēruma meklētājiem tiek nodrošināta prasībām atbilstoša izmitināšana, iespēju robežās ievērojot to personu īpašās vajadzības, kuras saskārušās ar vardarbību, kas saistīta ar dzimumpiederību. Sievietes, seksuālajām minoritātēm piederīgie tiek izmitināti atsevišķās telpās, dzīvokļos. Tāpat pieejams sociālā darbinieka un mentora atbalsts, kā arī psihologa konsultācijas.

Darbinieki, kas strādā ar lietām par vardarbību dzimumpiederības dēļ, ikdienā izmanto ESPA vadlīnijas un praktiskos rīkus, jo nacionālā līmenī šādas vadlīnijas nav izstrādātas. Procedūrās tiek nodrošinātas vairākas garantijas – individuālas intervijas bez ģimenes locekļu klātbūtnes, iespēju robežās nozīmēts tā paša dzimuma intervētājs un tulks, kā arī konfidencialitātes ievērošana.

Lai nodrošinātu, ka patvēruma procedūrā tiek ievērotas procesuālās garantijas, personiskās intervijas tiek veiktas ar katru indivīdu atsevišķi – bez pārējo ģimenes locekļu klātbūtnes.

Tāpat tiek organizētas intervijas ar patvēruma meklētājiem, iespēju robežās tiek nozīmēts tā paša dzimuma intervētājs un arī tulks, kā arī patvēruma meklētājiem tiek nodrošināta iespēja paust savu viedokli, ja viņi vēlas citu tulku.

Intervētājs pirms intervijas iepazīstas ar pieejamo konkrētās izcelsmes valsts informāciju, intervijas sākumā patvēruma meklētājs tiek iepazīstināts ar intervijas dalībniekiem, viņam un viņai tiek izskaidrota intervijas nozīme, informācijas konfidencialitātes nosacījumi, tiesības un pienākumi intervijas laikā.

Intervētāji ir apmācīti interviju veikšanai, un, izvērtējot bēgļa statusa piešķiršanu, tiek ņemta vērā aktuālā izcelsmes valsts informācija, ESPA un UNHCR vadlīnijas par attiecīgo izcelsmes valsti.

Ziņojumā atgādināts, ka Latvijā spēkā ir arī neizraidīšanas princips, kas nostiprināts Imigrācijas likuma 47.pantā – ārzemnieku nedrīkst izraidīt, ja tas būtu pretrunā ar valsts starptautiskajām saistībām.

Konvencijas uzraudzības mehānisma īstenošanai Ekspertu grupa cīņai pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē (Group of Experts on Action against Violence against Women and Domestic Violence – GREVIO) pieprasīja Latvijai līdz šī gada 31.martam iesniegt pirmo ziņojumu, kas ir daļa no Latvijas sākotnējā novērtēšanas procesa. Ziņojuma struktūra ir balstīta uz GREVIO izstrādātās anketas.

Ziņojumā apkopota informācija arī par politikas pieņemšanu attiecībā uz vardarbību pret sievietēm un datu vākšanu, preventīvajām darbībām, aizsardzības un atbalsta pasākumiem, materiālajām tiesībām, izmeklēšanu, kriminālvajāšanu, procesuālajām tiesībām, kā arī par speciālistu apmācībām un kvalifikācijas celšanas pasākumiem.

Kā vēstīts, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir uzdevusi Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) pārstāvošajam labklājības ministram Reinim Uzulniekam skaidrot, ko Labklājības ministrija paveikusi, lai īstenotu Stambulas konvencijas apņemšanās vardarbības mazināšanai.

Šāds uzdevums tapa pēc tam, kad ZZS pievienojās opozīcijai, lai sāktu Latvijas izstāšanās no Stambulas konvencijas procesu. ZZS rīcība ir izraisījusi attiecību krīzi valdošajā koalīcijā, jo pievienošanās Stambulas konvencijai savulaik tika izvirzīts kā viens no priekšnosacījumiem Siliņas valdības izveidei, koalīcijā apvienojot “Jauno vienotību”, ZZS un “Progresīvos”.