Nosaka stingrākas prasības darbā ar svinu

Darba vietās turpmāk tiks noteiktas stingrākas prasības darbā ar svinu un tā neorganiskajiem savienojumiem, kā arī paredzēta papildu veselības uzraudzība nodarbinātajiem, īpaši sievietēm reproduktīvajā vecumā.

Šodien valdībā apstiprinātās izmaiņas noteikumos par darba aizsardzības prasībām izstrādātas, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasības attiecībā uz svina un tā neorganisko savienojumu, kā arī diizocianātu robežvērtībām.

Labklājības ministrija (LM) skaidro, ka izmaiņas paredz noteikt svina un tā neorganisko savienojumu arodekspozīcijas robežvērtību 0,03 miligrami uz kubikmetru. Svins ir reproduktīvajai sistēmai toksiska viela bez drošas robežvērtības, tādēļ darba devējam nodarbināto pakļautība šai vielai jāsamazina līdz tehniski iespējami zemākajam līmenim, skaidro LM.

Tāpat noteikta pakāpeniska bioloģiskās ekspozīcijas rādītāja samazināšana svinam asinīs. Līdz 2028. gada 31. decembrim pieļaujamais rādītājs būs 30 mikrogrami svina uz 100 mililitriem asiņu, bet no 2029. gada 1. janvāra tas samazināsies līdz 15 mikrogramiem uz 100 mililitriem asiņu.

Grozījumi arī nosaka, ka darba devējam jānodrošina veselības uzraudzība, ja svina koncentrācija darba vides gaisā pārsniedz 0,015 miligramus uz kubikmetru vai ja individuālie mērījumi rāda, ka svina līmenis nodarbinātā asinīs pārsniedz deviņus mikrogramus uz 100 mililitriem asiņu.

Savukārt reproduktīvā vecumā nodarbinātajām sievietēm veselības uzraudzība būs jānodrošina, ja svina līmenis asinīs pārsniedz 4,5 mikrogramus uz 100 mililitriem asiņu.

LM norāda, ka svins un tā neorganiskie savienojumi ir viena no galvenajām darba vidē sastopamajām vielām, kas var nelabvēlīgi ietekmēt auglību un embrija attīstību. Zinātniski neesot iespējams noteikt tādu iedarbības līmeni, kas būtu drošs reproduktīvā vecuma sieviešu pēcnācēju attīstībai.

LM norāda, ka prasības attieksies uz nozarēm, kur iespējama saskare ar kancerogēnām, mutagēnām un reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām. Saskare ar svinu iespējama, piemēram, ēku renovācijas un restaurācijas darbos, kuģu remontā, munīcijas ražošanā un šautuvēs, kā arī kabeļu nomaiņas un remonta darbos, metāllūžņu pieņemšanas vietās un akumulatoru pārstrādē.

Pēc Valsts darba inspekcijas datiem, tematiskajās pārbaudēs secināts, ka liela daļa darba devēju neapzinās darba vidē izmantoto ķīmisko vielu radītos riskus, tāpēc tie ne vienmēr tiek pietiekami novērsti vai mazināti.

Izmaiņas stāsies spēkā šī gada 9. aprīlī.

Kā liecina “Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā” projekta “Darba tiesisko attiecību un darba drošības sistēmas uzraudzības pilnveidošana” laikā veiktais pētījums par darba apstākļiem un riskiem Latvijā laikā no 2019. līdz 2021. gadam, 23,7% darba devēju norādījuši, ka viņu uzņēmumos darbinieki kaut kādā mērā ir pakļauti ķīmisku vielu iedarbības riskam, savukārt 28,6% nodarbināto atzinuši, ka darbā ir pakļauti izgarojumu, dūmu, putekļu vai bīstamu vielu ieelpošanai.