Kaprāns: Noturīga neskaidrība Krievijas-Ukrainas karā vairo Latvijas krievvalodīgo nespēju pozicionēties
Noturīgā neskaidrība Krievijas-Ukrainas karā ir vairojusi Latvijas krievvalodīgo nespēju pozicionēties šajos jautājumos, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns.
Viņš atsaucās uz pētnieku veiktajiem mērījumiem, kas liecinot, ka Latvijas krievvalodīgo vidū pēdējā laikā ir mazinājies atbalsts Ukrainai, bet palielinājusies nenoteiktība jeb nespēja nostāties vienā vai otrā konflikta pusē. Tajā pašā laikā nevar apgalvot, ka būtu palielinājusies Latvijas krievvalodīgo pārliecība par to, ka ir atbalstāmi Kremļa izplatītie naratīvi, atzina pētnieks.
To, ka Latvijas krievvalodīgo vidū nepalielinās bravūrīgs atbalsts Krievijas īstenotajai agresijai Ukrainā, apliecinot arī Valsts drošības dienesta veiktā analīze. Taču šobrīd jau lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo Krievijas-Ukrainas kara jautājumā ir nostājusies neitrālajā zonā – viņi neatbalsta ne Krieviju, ne Ukrainu, stāstīja Kaprāns, atsaucoties uz jaunākajiem sabiedriskās domas mērījumiem.
No tā viņš izdarījis secinājumu, ka noturīga neskaidrība šajā karā vairo Latvijas krievvalodīgo nespēju pozicionēties vienā vai otrā pusē, tā vietā šie cilvēki cenšas atturēties no iedziļināšanās konfliktā un dzīvot ar šķietamu ignoranci pret visu, kas ar to saistīts.
Tajā pašā laikā pētnieks uzsvēra, ka etnisko attiecību temperatūra Latvijā nekādā gadījumā nav kritusies.
Kaprāna redzējumā Latvijas sabiedriskā doma virzās uz to, ka Latvijas krievvalodīgajiem ir jādemonstrē lojalitāte arī Krievijas-Ukrainas kara jautājumā, bet vienlaikus valstī nav vērojamas nekādas izteiktas etniskā konflikta pazīmes.
Rakstīt komentāru