Deputāti aicina precizēt Krimināllikumā noteikto atbildību par vajāšanu

Saeimas Juridiskās komisija vienojusies parlamentā virzīt lēmuma projektu, kas precizē Krimināllikumā noteikto atbildību par vajāšanu.

Ka paredz precizējums, lai piemērotu Krimināllikumā noteikto atbildību par vajāšanu, nav nepieciešams pierādīt personas nolūku iedvest bailes.

Deputāti norāda, ka 2017.gadā tika pieņemti grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem likums tika papildināts ar jaunu pantu, kas paredz, ka par vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību – soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Komisijas un Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas deputāti, analizējot vajāšanas jēdzienu krimināltiesībās, jau iepriekš secinājuši, ka pašlaik tiesu praksē pastāv atšķirīgas likuma interpretācijas.

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) uzsver, ka Krimināllikums skaidri nosaka atbildību par vajāšanu – vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu vai nevēlamu saziņu, ja upurim ir bijis pamats baidīties par sevi vai tuviniekiem. Likums neprasa, lai noziedzīgs nodarījums būtu izdarīts ar īpašu nolūku, piemēram, lai iebiedētu cietušo.

Judins komisijas sēdē norādīja, ka pašlaik ir bažas, vai katra komisija nesāks skaidrot likuma normas un tā tam nebūtu jābūt, jo principā konkrētās situācijās lēmums jāpieņem tiesu varai.

Tomēr šis jautājums ir specifisks, jo tiesā nostiprinājusies šaurāka interpretācija, kas paredz kriminālatbildību piemērot tad, ja pierādīts personas mērķis radīt bailes, viņš teica.

Lai novērstu šīs atšķirības un stiprinātu vienotu pieeju, Juridiskā komisija jau šī gada jūnijā sagatavoja un nosūtīja atbildīgajām institūcijām skaidrojošu vēstuli. Tagad iecerēts šo skaidrojumu nostiprināt ar Saeimas lēmumu.

Deputāti aicina ņemt vērā, ka likumprojekta anotācijā minētais nolūks – iedvest bailes – nav obligāta Krimināllikuma pantā ietvertā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīme, un tas nav uzskatāms par priekšnoteikumu izdarītā nozieguma kvalificēšanai saskaņā ar Krimināllikuma 132.pantu “Draudi izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu”.

Komisija aicinās Saeimu skatīt sagatavoto lēmuma projektu 16.oktobrī parlamenta sēdē.