Darbiniekus aicina piedalīties pētījumā par mobingu un psiholoģisko drošību darba vietās

 Darbinieki tiek aicināti piedalīties pētījumā par mobingu un psiholoģisko drošību darba vietās,  informēja Latvijas Vecāku organizācijas vadītājas vietniece Ella Karele.

Organizācijā norāda, ka pētījuma mērķis ir izprast, cik izplatīta ir psiholoģiskā vardarbība darba kolektīvos, kā tā ietekmē darbinieku labbūtību, izdegšanu un produktivitāti, kā arī palīdzēt izstrādāt risinājumus darba vides uzlabošanai. Pētījumā aicināts piedalīties ikviens Latvijā strādājošais iedzīvotājs, kurš ir vismaz 18 gadus vecs un vismaz sešus mēnešus strādā savā pašreizējā darba vietā.

Aptaujas aizpildīšana aizņem aptuveni 10-15 minūtes, un tā ir anonīma. Aptaujā ir iekļauti jautājumi par darba vidi, emocionālās vardarbības izpausmēm, darba stresu, labbūtību un izdegšanu. Aptauja pieejama tiešsaistē, vietnē “Vecakuorganizacija.lv”.

Pētījuma rezultāti tiks izmantoti, lai izstrādātu ieteikumus darba devējiem un politikas veidotājiem, kā arī tiks publicēti plašākas sabiedrības informēšanai.

Tāpat pētījumu papildinās sabiedriskās domas veidošanas kampaņa “Neredzamās rētas darbā”, kuras laikā tiks publicēti stāsti, video intervijas un piedāvāti bezmaksas pašnovērtējuma testi darba devējiem un darbiniekiem.

Kā skaidro klīniskais psihologs un pētījuma vadošais pētnieks Edmunds Vanags, mobings bieži tiek attaisnots kā “ikdienas konflikts”, tomēr patiesībā tas var būt sistemātiska psiholoģiska vardarbība ar dziļām sekām uz cilvēka emocionālo līdzsvaru, miega kvalitāti un pašvērtējumu.

“Ir būtiski mācīties to atpazīt un par to runāt, jo klusēšana ir viens no iemesliem, kāpēc mobings saglabājas kā neredzama norma daudzos kolektīvos,” viņš uzsver.

Pētnieku komandā darbojas arī klīniskā psiholoģe Marija Ābeltiņa, Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, veselības psiholoģe Vineta Silkāne un pedagoģijas doktore Aija Vanaga.

Kā norāda Akmentiņa-Smildziņa, visbiežāk mobingu Latvijā piemin, runājot par skolu vidi. Taču esot redzams, ka mobings nebeidzas ar skolu – tam ir tendence pārcelties uz darba vidi.

Organizācija uzsver, ka mobings ietekmē ne tikai atsevišķus cilvēkus, bet arī ģimenes sistēmas, tāpēc būtiski šo jautājumu aktualizēt un veidot drošāku vidi arī pieaugušajiem.

Pētījuma sadarbības partneris – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) – uzsver, ka šis nav tikai individuālu attiecību jautājums, bet arī uzņēmumu ilgtspējas un konkurētspējas jautājums.

Vienlaikus LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norāda uz līdzsvara nozīmi, interpretējot sarežģītas situācijas darbā.

“Mēs redzam, ka sabiedrībā pieaug izpratne par psiholoģisko drošību, taču dažkārt jebkura spriedzes situācija tiek sasteigti apzīmēta kā mobings,” stāsta Gorkšs.

Viņš norāda, ka tādējādi darba devēji var nonākt nevienlīdzīgā pozīcijā, kur “objektīvu profesionālu komunikāciju kļūst grūti nodalīt no subjektīvas pieredzes”. Tāpēc ir svarīgi veidot kopēju izpratni, kas ir mobings un kas nav, balstoties zinātniskos datos, uzsver Gorkšs.

Pētījumu “Darba vides pieredze un darbinieku labbūtība Latvijā 2025” īsteno Latvijas Vecāku organizācija un biedrība “Slow Science” sadarbībā ar LDDK, uzņēmumiem “Swedbank” un “Sunstar Group”.

Pētījumā tiek izmantotas starptautiski atzītas metodes, kas ļaušot novērtēt psiholoģiskā klimata ietekmi uz darbinieku veselību un darba kvalitāti.