Aptauja: 84% LGBTK+ personu par vissvarīgāko uzskata diskriminācijas novēršanu veselības aprūpē

Lielākā daļa jeb 84% aptaujāto LGBTK+ personu uzskata, ka vissvarīgāk nodrošināt tiesisko aizsardzību pret diskrimināciju būtu veselības aprūpes iestādēs, liecina biedrības “Safe Space” un partneru veiktās aptaujas rezultāti.

Aptaujā respondentiem tika vaicāts, kurās no norādītajām vidēm būtu personīgi vissvarīgāk, lai tiktu likumiski stiprināta aizsardzība pret diskrimināciju.

Atbildot uz šo jautājumu, nedaudz zemāks, bet joprojām augsts rādītājs respondentu vidū ir par izglītības iestādēm, kur diskriminācijas novēršanu par īpaši svarīgu uzskata 82%. Savukārt valsts pārvaldes iestādes kā prioritāri aizsargājamu vidi norādījuši 79% aptaujāto.

Līdztekus noskaidrots, ka aptaujātie valsts pārvaldes iestādēs vismazāk jeb 7% gadījumu ir gatavi “būt atklāti par savu identitāti un piederību”. Savukārt 5% respondentu savu identitāti neatklājot nekur. Vīriešu vidū savu LGBTK+ piederību nekur neatklāj 5%, sieviešu vidū tie ir 4%, bet nebināras dzimtes pārstāvju vidū – 0,1%.

Darbavietā tiesiskā aizsardzība kā sevišķi svarīga šķiet 78% LGBTK+ personu, savukārt publiskajā vidē, tostarp ielās, sabiedriskajā transportā un citās ikdienas situācijās šo aizsardzību kā īpaši būtisku uzsver 74%.

38% transpersonu norādījušas, ka Latvijā saskārušās ar administratīvām barjerām saistībā ar dzimuma maiņas procesu, piemēram, dokumentu maiņu vai piekļuvi nepieciešamajai veselības aprūpei. Problēmas vai diskrimināciju saistībā ar to, ka Latvijā juridiski tiek atzīti tikai divi bioloģiskie dzimumi, izjutuši 37% transpersonu. Savukārt 10% transpersonu saskārušies ar ierobežojumiem attiecībā uz adopcijas iespējām, jo viņu dzimtes identitāte netiek atzīta vai juridiski akceptēta, noskaidrots aptaujā.

Jēdziens “transpersona” šajā aptaujā tika izmantots kā visaptverošs termins, kas sevī iekļauj visus cilvēkus, kuru dzimte vai dzimtes izpausmes nesakrīt ar dzimumu, kas “tika piešķirts piedzimstot”, skaidrots aptaujas ziņojumā.

Aptaujā dalībniekiem arī tika lūgts novērtēt dažādas politiskas un sociālas iniciatīvas, kuras varētu uzlabot LGBTK+ personu situāciju Latvijā.

Vislielākais atbalsts saņemts laulību atzīšanai neatkarīgi no laulāto bioloģiskā dzimuma – 85% respondentu uzskata to par ļoti noderīgu vai drīzāk noderīgu. Savukārt 79% gadījumu respondenti minējuši adopcijas tiesību nodrošināšanu viendzimuma pāriem, bet 71% gadījumu laulību atzīšanu neatkarīgi no laulāto dzimtes.

Tāpat 69% aptaujāto par būtisku iniciatīvu uzskata aizliegumu seksuālās orientācijas konversijas terapijai, bet 60% gadījumu – aizliegumu dzimtes identitātes konversijas terapijai. Konversijas terapija ir dažāda veida iejaukšanās, kuras pamatā ir pārliecība, ka personas seksuālo orientāciju un dzimuma identitāti un tās izpausmi var un vajag mainīt vai apspiest, lai tā atbilstu heteroseksuālām normām.

Mazāks, bet joprojām nozīmīgs respondentu īpatsvars kā sev personīgi noderīgas atzīst arī tādas iniciatīvas kā citu bioloģisko dzimumu atzīšanu ārpus binārā “sievietes” un “vīrieša” dalījuma, iespēju dokumentos norādīt dzimti, bioloģiskā dzimuma maiņu pēc paša vēlmes, iespēju nepilngadīgajiem mainīt dzimuma ierakstu un iespēju nepilngadīgajiem mainīt dzimumu bez aizbildņu atļaujas.

Lai arī jautājumos tika lūgts izvērtēt iniciatīvu noderīgumu tieši personīgajā dzīvē, daļa respondentu atbildēs, iespējams, pauduši arī morālu vai kolektīvu attieksmi pret šiem jautājumiem, norāda pētījuma autori.

Tāpat aptaujā analizēta personīgās drošības sajūta dažādās vidēs. Visdrošāk LGBTK+ jaunieši jūtas savu draugu lokā – to norādījuši 88% aptaujāto. Savukārt mājās droši jūtas 45%, bet ģimenē tikai 37% respondentu. Vienlaikus 4% jauniešu norāda, ka savu identitāti neatklāj nevienā vidē. Vecuma grupā virs 30 gadiem šādu gadījumu ir 7%.

Aptaujā piedalījās 1184 LGBT+ personas Latvijā no šī gada marta līdz maijam.

Pēc jautājuma “Kurš no šiem variantiem šobrīd vislabāk apraksta Jūsu dzimtes identitāti?” atbildēm, 40% respondentu norādīja atbildi sieviete vai meitene, tikpat liels aptaujāto skaits arī atzīmēja variantu puisis vai vīrietis. Abi no šiem variantiem apvieno cisdzimtes un transdzimtes identitāti un izpausmi, skaidro aptaujas organizatori.

Aptaujā piedalījās arī 5% nebināras dzimtes cilvēki, 2% sevi identificēja kā “dzimtes kvīrus”, 1% kā “mainīgas jeb plūstošas dzimtes”, bet 1% – kā “bezdzimtes”. Vēl 2% cilvēku izvēlējās nesniegt atbildi un 1% norādīja savu variantu zem atvērtās atbildes “cits”.

Aptaujas respondentu vidū bija arī 1,5% cilvēku, kas sevi raksturo kā starpdzimuma personas – cilvēkus ar dažādām dabiskām variācijām, dzimuma pazīmēm, kas atšķiras no sabiedrībā un medicīnā strikti noteiktā bināro dzimumu nodalījuma.

Respondentu vidējais vecums bija 27,7 gadi, bet vecuma mediāna – 25 gadi. Vairāk nekā puse – 51% aptaujāto ir ar augstāko izglītību, savukārt 37% ieguvuši vidējo vai vidējo profesionālo izglītību. No aptaujātajiem 39% kā pamatnodarbošanos norādījuši darbu speciālista vai ierēdņa amatā. Nākamais biežākais statuss 26% gadījumu ir students vai skolēns, savukārt 13% strādā augstākā vai vidējā līmeņa vadītāja amatā. Vecuma grupā līdz 30 gadiem teju puse jeb 44% šobrīd mācās vai studē, bet katrs trešais strādā speciālista vai ierēdņa amatā.

Aptaujā varēja piedalīties personas, kuras ir vismaz 13 gadu vecas, vismaz gadu dzīvo Latvijā un identificējas kā LGBTK+ personas.

Aptauju un arī plašāku ziņojumu veica neformālā jauniešu kopiena “Harp” sadarbībā ar Rīgas Kvīru kori un biedrību “Safe Space” projektā “Harmony for Equality: Empowering LGBTQIA+ Youth through Activism”. Projektu finansē Eiropas Savienība.