Turpinot darbu pie līdzīgiem grozījumiem, deputāti nevirza tālāk Rinkēviča piedāvātās izmaiņas likumā par tautas nobalsošanu

Turpinot darbu pie līdzīgiem likuma grozījumiem Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, Saeimas Juridiskā komisija otrdien nolēma tālāk nevirzīt Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča sagatavotos grozījumus likumā Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu.

Kā komisijas sēdē skaidroja Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce, šis jautājums skatīts arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kur patlaban pirms otrā lasījuma tiek skatīti grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”. To mērķis ir precizēt esošo regulējumu, kas attiecas uz tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvām.

Līce norādīja, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija rīkojusi atsevišķu darba grupu, kā šajos grozījumos iekļaut jaunus priekšlikumus, lai ņemtu vērā prezidenta mērķi – paredzēt lielāku valsts iesaisti un atbalstu parakstu vākšanā par vēlētāju izstrādātiem likumprojektiem.

Darba grupā izstrādāti vairāki priekšlikumi, ņemot vērā arī to, ka Saeima maija izskaņā bija atbalstījusi grozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”, kur mainot kārtību, kādā notiek tautas nobalsošana, tai skaitā atsevišķos gadījumos paredzot elektronisku balsošanu, tika ietekmēta arī prezidenta iesniegtā likumprojekta īstenošanas kārtība.

Līce norādīja, ka papildu pirmajā lasījumā atbalstītājiem grozījumiem Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija piedāvā vēl vairākus papildinājumus, tai skaitā, lai pēc iespējas atvieglotu vēlētāju izstrādātu likumprojekta iesniegšanu.

Piemēram, viens no priekšlikumiem paredz pieļaut, ka likumprojektu iesniedz arī vēlētāju grupa, nereģistrējot īpašu biedrību. Tāpat paredzēts pēc iespējas vienkāršot parakstu vākšanu klātienē, nosakot, ka parakstu apliecināšana pašvaldības iestādēs notiek bezmaksas. Līdztekus paredzēts paplašināt informēšanu par vēlētāju izstrādātiem likumprojektiem, paplašinot informāciju, kas tiktu publicēta pašvaldību tīmekļvietnēs, informatīvajā izdevumā vai reģionālajā laikrakstā.

Līce atzīmēja, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā skatītais likumprojekts ietver vairāk nobalsošanas veidus nekā tika iekļauti Valsts prezidenta priekšlikumā. Tāpat esot jautājums, vai ir vēl kādi veidi, kā valsts varētu parādīt lielāku iesaisti un atbalstu šajā jautājumā.

Darba grupā esot arī bijušas diskusijas par to, ka, piemēram, ja tiek sasniegts noteikts parakstu skaits par vēlētāju ierosinātu likumprojektu, tad būtu iespējams nodrošināt laiku sabiedriskajā medijā. Tur bijusi diskusija par to, vai tā būtu uzskatāma par valsts atbalstītu aģitāciju par konkrētu jautājumu vai tur saglabātos valsts neitralitāte, skaidroja Līce.

Komisija vienojās, ka darbs jāturpina pie likumprojekta, kas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atbildībā, tādējādi nevirzot tālāk prezidenta piedāvātos grozījumus. Reizē komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) norādīja, ka nepieciešamības gadījumā komisija varot atgriezties pie prezidenta iesniegtā likumprojekta.

Kā vēstīts, Rinkēvičs aicināja Saeimu veikt grozījumus likumā par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu, rosinot no 10% līdz 5% samazināt sākotnēji pašiem iniciatoriem savācamo parakstu skaitu tautas nobalsošanu ierosināšanai par likumdošanas iniciatīvām, savukārt 10% parakstu sliekšņa sasniegšanai rosinot noteikt lielāku valsts līdzdalību.

Spēkā esošā kārtība paredz, ka iniciatīvas grupai ir jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) pilnīgi izstrādāts likumprojekts. Ja CVK to novērtē kā atbilstošu likuma prasībām, par iniciatīvu tiek sākta parakstu vākšana, kurā viena gada laikā jāsavāc vismaz 10% vēlētāju. Parakstīties var klātienē, piemēram, pie zvērināta notāra vai elektroniski. Ja par likumprojektu būtu parakstījušies ne mazāk kā 10% balsstiesīgo, CVK tas būtu jānosūta Valsts prezidentam, kurš to iesniegtu Saeimā, taču savākt tik daudz parakstu nekad nav izdevies.

Prezidenta Saeimā iesniegtā iecere paredz šo sākotnējo savācamo parakstu slieksni samazināt līdz viena divdesmitajai daļai jeb 5% no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Prezidents piedāvā spēkā esošo kārtību aizstāt ar divpakāpju parakstu vākšanu, kur pirmajā posmā savācamo parakstu skaitu samazinātu, tomēr beigu galā tomēr tāpat būtu jāsavāc 10% balsstiesīgo parakstu.

Atbilstoši Rinkēviča priekšlikumam, pēc likumprojekta reģistrācijas CVK tas sešu mēnešu laikā būtu jāparaksta vismaz 5% no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Parakstīties varētu klātienē, piemēram, pie zvērināta notāra vai elektroniski.

Savukārt otrajā posmā būtu jānonāk līdz 10% parakstu savākšanai, bet procesā vairāk iesaistītos valsts, proti, pēc 5% parakstu savākšanas CVK izziņotu, ka tiek sākta 10% vēlētāju parakstu vākšana, nosakot vien 30 dienas ilgu termiņu, kurā par likumprojektu varētu parakstīties pašvaldību noteiktajās vietās vai elektroniski. Pilsoņi, kuri būs parakstījušies pirmajā posmā, tiks ieskaitīti kopējā likumprojekta ierosinātāju skaitā. Ja likumprojektam šī vēl viena atvēlētā mēneša laikā izdotos savākt ne mazāk par 10% vēlētāju atbalstu, CVK to nosūtītu Valsts prezidentam, kurš to iesniegtu Saeimai, paredz prezidenta piedāvājums.

2012. gadā kā pēdējais notika referendums par Satversmes grozījumiem, kuros tika piedāvāts krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu. Šī iniciatīva referendumā tika noraidīta.

Līdz tam sākotnējā posmā referendumu ierosināšanai pietika ar 10 000 parakstu, un daļa politiķu uzskatīja, ka šāds slieksnis ir pārāk zems. Pēc grozījumu veikšanas pamatā opozīcijas un pie varas neesoši politiķi ir pārmetuši, ka 10% vēlētāju slieksnis referendumu ierosināšanai savukārt ir nesamērīgi augsts un vispār liedz sarīkot tautas nobalsošanas.