Latvijas premjere: Eiropai jārīkojas drosmīgi un jāstiprina sava aizsardzība

 Eiropas valstīm ir jārīkojas drosmīgi un kopīgi jāstiprina sava aizsardzība, lai kļūtu drošākas un noturīgākas pret pieaugošajiem draudiem, uzsvēra Latvijas premjere Evika Siliņa (JV), atklājot drošības un ārpolitikas forumu “Rīgas konference”.

Ministru prezidente norādīja, ka Latvijas drošība ir cieši saistīta ar Rietumu sabiedrotajiem un kopīgu rīcību. Tāpat viņa atzīmēja, ka Latvija būtiski palielinājusi aizsardzības finansējumu – 2023.gadā šim mērķim valsts atvēlēja 2,23% no iekšzemes kopprodukta (IKP), šogad tie ir 3,8% no IKP. Plānots, ka no nākamā gada aizsardzībai tiks novirzīti 5% no IKP.

Pēc Siliņas paustā, Latvija mērķtiecīgi attīsta aizsardzības spējas, bruņojumu un personālu, kā arī sākusi veidot nacionālo aizsardzības industriju. Nesen parakstīts saprašanās memorands ar Vācijas uzņēmumu “Rheinmetall” par munīcijas ražošanas līnijas izveidi Latvijā.

Premjere akcentēja, ka drošība ir ne tikai militārs, bet arī ekonomisks un tehnoloģisks jautājums. Viņasprāt, Eiropai ir jāsper nākamais solis – jāveido spēcīgākas un integrētākas industrijas, lai kļūtu konkurētspējīgāka un noturīgāka pasaulē, aicinot pārvarēt sadrumstalotību un “pārvērst Eiropas uzkrājumus Eiropas drošībā”.

Siliņa arī norādīja, ka Latvijas valdības galvenais uzdevums ir nodrošināt cilvēku drošību. Viņa klāstīja, ka, dzīvojot līdzās Krievijai un Baltkrievijai, drošība un atturēšana nevar būt tikai politiskajā dienaskārtībā – tā ir ikdiena. Ministru prezidente piebilda, ka Latvija stiprina kiberdrošību, informācijas telpu un sabiedrības noturību pret hibrīdapdraudējumiem.

Runājot par enerģētisko drošību, Siliņa atgādināja, ka šā gada februārī Latvija pilnībā atslēgusies no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem un pievienojusies kontinentālajai Eiropai, kā arī 75% no sašķidrinātās gāzes importē no ASV partneriem. Viņas ieskatā tas parāda, ka ar politisko gribu iespējams panākt neatkarību un stabilitāti.

Premjere arī apliecināja Latvijas apņēmību turpināt atbalstīt Ukrainu, novirzot šim mērķim 0,25% no IKP. Viņa uzsvēra, ka šodien cīnāmies ne tikai par fizisku drošību, bet arī par demokrātijas vērtībām. Siliņa akcentēja, ka demokrātija nav pašsaprotama un par to ir jācīnās. Tāpat viņa piebilda, ka Latvijas un Eiropas balsij jāskan “skaļāk, gudrāk un pārliecinošāk nekā jebkad iepriekš”.

Jau ziņots, ka Latvijas Universitātes Zinātņu mājā no šodienas līdz sestdienai notiks “Rīgas konference”. Foruma diskusiju centrā būs NATO nākotne un Eiropas un ASV atbildības sadale, kolektīvās aizsardzības nostiprināšana jaunu draudu priekšā, Ukrainas ilgtermiņa drošība un Krievijas ierobežošana, kā arī Eiropas aizsardzības stiprināšana ar stratēģiskām investīcijām.