Braže: Sankcijas nav formalitāte, bet rīks kara apturēšanai

 Sankcijas nav formalitāte, bet rīks kara apturēšanai, Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) konferencē “Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība” norādīja ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Viņa atzīmēja, ka sankcijas ir ģeopolitiska rakstura problēma un arī ārpolitikas jautājums. Braže uzsvēra, ka Latvijas ārpolitikā un drošības politikā tiek ievēroti trīs galvenie principi – stiprināt valsti, ieguldot aizsardzībā un drošībā, panākt, lai Eiropas Savienība (ES) un NATO kļūtu stiprākas, un vājināt Krievijas spējas turpināt karu Ukrainā.

Ārlietu ministre klāstīja, ka sankcijām jābūt efektīvi piemērotām un tās nepārtraukti jāpielāgo mainīgajiem apstākļiem. Šajā darbā ES sadarbojas ar dažādu valstu valdībām gan Eiropā, gan citos pasaules reģionos.

Braže arī akcentēja, ka patlaban Krievijā neviens politiskais līdzeklis nav vērsts uz miera panākšanu, un varas instrumenti tiek izmantoti kara uzturēšanai. Viņa secināja, ka ES dalībvalstīm jābūt gatavām turpināt sankcijas ilgtermiņā, tās pastāvīgi pilnveidojot un pielāgojot, lai tās saglabātu efektivitāti.

Ārlietu ministre norādīja, ka sankcijas ietekmē Krievijas ekonomiku un konkrētas personas un uzņēmumus, tomēr ar to nepietiek – vajadzīgi papildu soļi. Vienlaikus Krievija turpina plašu dezinformācijas un sabiedrības ietekmēšanas kampaņu, cenšoties radīt iespaidu, ka sankcijas nedarbojas, lai gan realitātē to ietekmi apliecina Krievijas ekonomikas lejupslīde, uzsvēra ministre.

Braže norādīja, ka kopumā ES sankcijas piemērotas vairāk nekā 2600 personām un 560 ēnu flotes kuģiem. Viņa piebilda, ka tiek turpināts darbs pie sankciju ievērošanas trešajās valstīs, tostarp Ķīnā, Indijā un Centrālāzijas valstīs, lai tās izprastu sankciju pret Krieviju nozīmi.

Ārlietu ministre akcentēja, ka Latvija atrodas uz ES un NATO ārējās robežas un tas prasa nopietnu attieksmi pret sankciju apiešanu. Viņasprāt, arī pret Baltkrieviju ir jāpiemēro tādas pašas sankcijas kā pret Krieviju, jo Baltkrievija atbalsta Krievijas karadarbību Ukrainā.

Braže pieminēja, ka Latvija, kura ievēlēta ANO Drošības padomē nepastāvīgās locekles statusā, iecerējusi aktualizēt jautājumus par jūras pārvadājumu drošību, kur ēnu flote rada būtiskus draudus. Tāpat uzmanība tiks pievērsta kriptovalūtām un citiem instrumentiem, kas izmantoti sankciju apiešanai.

Jau rakstīts, ka, meklējot efektīvus risinājumus sankciju piemērošanai un veidojot plašāku dialogu par vienotu rīcību starp valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskajiem partneriem un uzņēmējdarbības vidi, FID konferencē Rīgā pulcē dalībniekus no vairāk nekā 20 valstīm.