Ar izmaiņām signālvēlēšanu norisē cer veicināt jauniešu izpratni par vēlēšanu procesu

Signālvēlēšanas šogad notiks klātienē, maksimāli pietuvinot tās īstu vēlēšanu norisei – ar vēlēšanu urnām, biļeteniem un vēlēšanu komisijām. Iepriekšējā reizē balsošana norisinājās tiešsaistē, taču secināts, ka jaunieši dod priekšroku autentiskai vēlēšanu pieredzei. Lai nodrošinātu pēc iespējas reālistiskāku vēlēšanu procesu, šogad projekta īstenošanā iesaistīta arī Centrālā vēlēšanu komisija, kas daļēji nodrošinās skolas ar vēlēšanu urnām.

Šogad par galvenajiem projekta partneriem kļūs izglītības iestādes, un pedagogiem tiks nodrošināti metodiskie un izziņas materiāli, tostarp izglītojoši video par Saeimas darbu, kas taps ar parlamenta atbalstu.

Vienlaikus iecerēts pilnveidot gan pedagogu, gan jauniešu izpratni par vēlēšanu nozīmi, mazinot priekšstatu, ka tās ir tikai brīvā laika aktivitāte. Plānots arī uzrunāt politisko partiju jauniešu organizācijas, veicinot dialogu, kurā jauniešiem ir iespēja aktīvi iesaistīties un paust savu viedokli.

Pagājušajā gadā projekts saskārās ar atsevišķu skolu pretestību, aizbildinoties ar apolitiskas izglītības vides principiem. Organizatori uzsver, ka politikas procesu izpratne nav pielīdzināma politiskai aģitācijai. Tāpat pedagogi atzinuši, ka nereti paši nepiedalās vēlēšanās, neticot savas balss ietekmei, un tas atstāj iespaidu arī uz jauniešu attieksmi.

Jauniešu izmēģinājuma Saeimas vēlēšanas norisināsies no 14. septembra līdz 28. septembrim visās Latvijas izglītības iestādēs, bet rezultāti tiks paziņoti pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas 3. oktobrī.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks sporta un jaunatnes jautājumos Edgars Pukinsks iniciatīvas atklāšanas pasākumā uzsvēra, ka jaunieši ir sabiedrības tagadne, nevis nākotne, un viņu zemo līdzdalību pilsoniskajās aktivitātēs apliecina gan nacionāla līmeņa, gan starptautiskie pētījumi.

Politikas procesu izpratnei izglītības procesā līdz šim pievērsts nepietiekami daudz uzmanības – nevis politisko partiju vai ideoloģiju saturam, bet tam, kā darbojas demokrātiskie mehānismi un kāda ir katra cilvēka, tostarp jaunieša, loma šajos procesos, norādīja Pukinsks. Tas, pēc ministrijas ierēdņa domām, iezīmē nepilnības, kurām nepieciešami uzlabojumi, un visefektīvāk jauniešus iespējams sasniegt izglītības iestādēs, īpaši tad, ja viņi paši tiek aktīvi iesaistīti.

Ministrijas pārstāvis signālvēlēšanas raksturoja kā trūkstošo posmu starp teorētiskām zināšanām un praktisku rīcību, kura laikā jaunieši praktiski iepazīst demokrātisku vēlēšanu norisi, izprot balsošanas nozīmi un vēlēšanu procesa mehānismus. Vienlaikus projekts mudina arī politiskās partijas praktiski iesaistīt jauniešus un stiprināt atbildīgas sabiedrības veidošanu.

IZM uzsver, ka ir atvērta dialogam ar pedagogiem un izglītojošam darbam, un signālvēlēšanas tiek uzskatītas par vienu no veidiem, kā šo mērķi sasniegt, iespējams, nākotnē papildinot to ar citām līdzīgām iniciatīvām.

Atbildot uz jautājumu par jauniešu motivāciju piedalīties signālvēlēšanās, lai gan viņu balsīm nav juridiska spēka, Pukinsks uzsvēra sagatavošanās nozīmi. Politika ir sarežģīta sistēma, kurā bez sagatavošanās nav iespējams pilnvērtīgi orientēties uzreiz pēc pilngadības sasniegšanas. Līdzīgi kā sportā jaunieši laikus apgūst prasmes un izpratni, pirms kļūst par profesionāļiem, un līdzdalība signālvēlēšanās tiek uzskatīta par sagatavošanās posmu brīdim, kad balss iegūs formālu nozīmi.

Vienlaikus, Pukinska ieskatā, jauniešu balsīm ir arī sabiedriska nozīme – signālvēlēšanu rezultāti ļauj sabiedrībai iepazīties ar jauniešu izvēlēm, rosinot diskusijas par jauniešiem svarīgiem jautājumiem, kam var būt ilgtermiņa ietekme uz politisko dienaskārtību.

Pukinsks atzina, ka pērn jauniešu aktivitāte pilotprojektā bijusi zema, tomēr to neuzskata par krīzi. Jaunu iniciatīvu, īpaši nacionāla mēroga projektu, ieviešana prasa laiku sabiedrības izpratnes veidošanai un informētības palielināšanai. Šī gada signālvēlēšanas, pēc ministrijas domām, sniegs skaidrāku priekšstatu par projekta spēju sasniegt jauniešus visā Latvijā un veicināt viņu iesaisti.

Signālvēlēšanu projektu Latvijā kā daļu no plašākiem centieniem stiprināt demokrātiju atbalsta Ziemeļvalstu Ministru padome. Tās biroja Latvijā direktore Nīna Hvida norādīja, ka demokrātija mūsdienās ir apdraudēta ne tikai vēlēšanu dienā, bet arī pirms tās dezinformācijas un sabiedrības uzticēšanās mazināšanās dēļ. Padomes ieskatā jauniešu izmēģinājuma vēlēšanas palīdz skolēniem orientēties sarežģītajā informācijas vidē un veikt neatkarīgas politiskas izvēles.

Signālvēlēšanas īsteno biedrība “Eiropas Kustība Latvijā” sadarbībā ar Latvijas Jaunatnes padomi. Projekts tiek īstenots ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā finansiālu atbalstu.