Saeimas deputāti spriedīs par civilās aizsardzības plānu atbilstību aktuālajiem hibrīdapdraudējumiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē otrdien, 26. maijā, paredzēts spriest par civilās aizsardzības plānu atbilstību aktuālajiem hibrīdapdraudējumiem, liecina komisijas sēdes darba kārtība.
Komisijas darba kārtībā paredzēts skatīt jautājumu par civilās aizsardzības plānu atbilstību aktuālajiem hibrīdapdraudējumiem, tostarp pašvaldību spējām, rīcības algoritmiem un valsts līmeņa pasākumiem.
Tāpat plānots izvērtēt arī atbalsta un koordinācijas mehānismus, risku analīzi, krīzes komunikāciju, kā arī iespējamās rekomendācijas un potenciālo zaudējumu atlīdzību privāto tiesību subjektiem.
Paredzēts, ka komisijas sēde sāksies plkst. 10.
Iepriekš intervijā TV3 drošības eksperts, Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks Vitālijs Rakstiņš sprieda, ka Latvijā jāmeklē elastīgāki risinājumi sabiedrības informēšanai un rīcībai apdraudējuma gadījumos.
Rakstiņš atzīmēja, ka pašlaik brīdinājumi par iespējamu apdraudējumu gaisa telpā lielā mērā aptur visu sabiedrisko un ekonomisko dzīvi, kas ir tas, ko grib pretinieks, taču rodas jautājumi, vai šāda rīcība ir samērīga.
Viņaprāt, ir jāmeklē elastīgāki risinājumi, piemēram, mācoties no ukraiņiem un pieredzes šīs valsts pilsētās, kur apdraudējumi ir regulāri. Eksperts sprieda, ka šūnapraides paziņojumi var palikt, bet būtu jēga veidot alternatīvus elastīgākus risinājumus, piemēram, lietotnes, kurās tiktu sniegta precīzāka un regulārāk atjaunota informācija, kur apdraudējumi ir reālāki, bet kur varbūtība ir mazāka un sadzīvi apturēt nav nepieciešams.
Rakstiņš atzina, ka, regulāri saņemot izplūdušus brīdinājumus, pastāv risks, ka cilvēki no tiem nogurst un uz brīdinājumiem vairs nereaģē.
Tāpat ziņots, ka pēdējā laikā vairākos Latgales un Vidzemes novados iedzīvotāji regulāri saņem šūnapraides brīdinājumus par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu, jo Latvijas teritorijai pietuvojušies vai tajā ielidojuši bezpilota lidaparāti.
Sabiedrībā un amatpersonu vidū turpinās diskusijas par nepieciešamību pilnveidot rīcības algoritmus, jo regulārie brīdinājumi būtiski ietekmē sabiedrisko un ekonomisko dzīvi reģionos. Vienlaikus kaimiņvalstīs reģistrēti arī incidenti – piemēram, otrdien NATO iznīcinātājs virs Igaunijas notrieca dronu.
Iepriekš Latvijā vairāki ar Krievijas-Ukrainas kara kontekstu saistīti bezpilota lidaparāti ir ielidojuši vai pat sprāguši, tostarp 7. maijā Rēzeknē. Cilvēki šajos gadījumos nav cietuši.
Rakstīt komentāru