Saeima tālāk vērtēs aicinājumu pedagogiem ļaut agrāk doties pensijā

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien nolēma Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai tālākai vērtēšanai nodot iedzīvotāju iniciatīvu, kas aicina ļaut pedagogiem ar vismaz 35 gadu darba stāžu doties pensijā no 60 gadu vecuma.

Mandātu komisija lūgs lēmumu iekļaut nākamās ceturtdienas, 18.septembra, Saeimas sēdēs darba kārtībā.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns komisijas sēdē, atsaucoties uz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) datiem par pedagogu ikdienas darba izaicinājumiem, norādīja, ka izdienas jeb priekšlaicīgas pensionēšanās iespēja, viņaprāt, šajā sarakstā nemaz nebija minēta vai arī ierindota ļoti zemu.

Tāpat Kalvāns atzīmēja, ka arī viņa iepriekš vadītajā skolā strādājuši pedagogi, kuri bijuši vecāki par 60 gadiem. Viņi, pēc Kalvāna stāstītā, strādājuši kvalitatīvi, un tieši šiem pedagogiem bijuši visaugstākie akadēmiskie sasniegumi.

Pēc Kalvāna domām, izdienas pensija pedagogiem nerisinās pedagogu pieprasījuma apmierināšanas problemātiku.

Valsts kancelejas pārstāvis Vladislavs Vesperis atgādināja, ka valsts šobrīd virzās uz izdienas pensiju saņēmēju lok sašaurināšanu, tās saglabājot tām amatu kategorijām, kur darbinieki saskaras ar veselības, dzīvības apdraudējumu.

Vesperis sacīja, ka iniciatīvas autoru piedāvātais risinājums paredz pensionēšanos 60 gadu vecumā ar 100% pensijas apmēru.

“Tas var būt viens no risinājumiem, taču analoģija ar izdienas pensijām ir tāda, ka izdienas profesijās personas var atvaļināties no dienesta veselības stāvokļa dēļ priekšlaicīgi, bet ar samazinātu izdienas pensijas apjomu,” sacīja Vesperis.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka tas neesot vienīgais risinājums, jo šajā kontekstā runāts arī par iespēju ieviest trešo pensiju līmeni. Šobrīd tas esot brīvprātīgi, taču attiecībā uz noteiktām profesiju kategorijām varot vērtēt, vai trešais pensiju līmenis nebūtu nosakāms obligāts, sadalot slogu starp valsti un pašu pedagogu.

Vesperis arī norādīja, ka būtu jāvērtē samazināta darba slodze pedagogam virs 60 gadu vecuma, pārskatot atalgojuma likmju koeficientus, lai materiālais zaudējums pedagogam, kurš nostrādājis 35 un vairāk gadus šajā profesijā, nebūtu tik jūtams, ja pedagogs turpina darbu profesijā, bet ar samazinātu slodzi.

Labklājības ministrijas pārstāve sēdē skaidroja, ka vecuma pensiju politika nenosaka profesijas, kuras varētu ātrāk iet pensijā, jo pedagogi neesot vienīgā profesija, kur, sasniedzot 60 gadu vecumu, nākas saskarties ar izdegšanu vai veselības pasliktināšanos.

Reizē viņa norādīja, ka jau šobrīd sociālās apdrošināšanas sistēma paredzot alternatīvus risinājumus, ja cilvēks veselības stāvokļa dēļ nevar turpināt pildīt darba pienākumus vai viņam ir samazinātas darba spējas.

LIZDA eksperts izglītības jautājumos Imants Mālnieks sacīja, ka LIZDA jau pirms trim, četriem gadiem sniedza iniciatīvu ļaut izdienas pensijā doties pirmsskolas izglītības pedagogiem, speciālās izglītības pedagogiem un sporta pedagogiem, jo tieši šie pedagogi vistiešāk saskaroties ar iniciatīvā norādītajiem izaicinājumiem.

Finanšu ministrijas pārstāve Līga Šulca norādīja, ka ministrija nevar atbalstīt iniciatīvu, jo tā ir ar finansiālu ietekmi bez finansiāla seguma.

Deputāts Raivis Dzintars (NA) norādīja, ka iniciatīvas cēlonis ir problēmas, kurus nevarot noliegt – problēmas ar pedagogu darba prestižu, problēmas atrast pedagogus.

“Ja šis risinājums ir ar pārāk lieliem trūkumiem, kā šeit izskanēja, tad nav jau daudz citu risinājumu vietā – tie netiek piedāvāti no politikas veidotājiem,” pauda Dzintars, norādot, ka tāpēc, viņaprāt, šī iniciatīva jāvirza tālāk, lai rosinātu diskusiju – ja ne šis, tad kāds varētu būt instruments, lai jaunos pedagogus motivētu izvēlēties šo profesiju.

Arī Česlavs Batņa (AS) rosināja iniciatīvu virzīt tālāk izskatīšanai Izglītības komisijā, lai meklētu iespējamos risinājumus. Viņš gan bija skeptisks, ka tieši šāds risinājums varētu tikt apstiprināts, taču esot mehānismi, kā to varētu pilnveidot. Reizē deputāts pauda šaubas, vai tas palielinās pedagoga profesijas prestižu, norādot, ka, viņaprāt, pedagoga profesijas prestižs lielākoties ir algas jautājums.

Leila Rasima (P) norādīja, ka iniciatīva jāvirza tālāk, tomēr arī viņa pauda šaubas, vai tā risinās esošās problēmas. Viņa vērtēja, ka tas ir sociālās jomas jautājums, esot jādomā par to, kā skolotājiem neizdegt.

Kā vēstīts, iniciatīvas autores Gunitas Strodes ieskatā, esošā pensiju sistēma pedagogiem Latvijā ir neelastīga – tā nepietiekami atzīst pedagoga darba specifiku, kā arī ilgtermiņā uzkrāto darba slodzes ietekmi uz pedagogu fizisko un psiholoģisko labbūtību.

Strode klāsta, ka pedagogu darbs prasa pastāvīgu koncentrēšanos, regulāru komunikāciju ar skolēniem, vecākiem un kolēģiem, kā arī spēju pielāgoties izglītības satura un vides izmaiņām. Šīs prasības radot “lielu emocionālo un fizisko slodzi”, un pedagogi bieži saskaroties ar izdegšanu, stresu un veselības problēmām, īpaši ilgstoša darba mūža laikā.

Strode aicina ieviest izmaiņas, kas ņemtu vērā pedagoga darba īpatnības, atzītu profesionālās izdegšanas risku un nodrošinātu elastīgus, individuāli pielāgotus risinājumus pensiju jautājumos.

Jautājumu par izdienas pensiju ieviešanu daļai pedagogu rosināja arī LIZDA, taču bez panākumiem. Sarunā ar arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga iepriekš atzina, ka diez vai priekšlikumu izdosies ieviest tuvākajā laikā, jo valsts budžetā trūkst līdzekļu.

Kā ziņots, politiķi pašlaik runā tieši par pretējiem procesiem un domā reformēt izdienas pensiju sistēmu, kas ļauj atsevišķu profesiju pārstāvjiem doties pensijā krietni agrāk nekā pārējiem iedzīvotājiem.