Lielbritānijas parlaments noraida sociālo mediju aizliegumu nepilngadīgajiem

 Lielbritānijas parlamenta apakšnams noraidījis sociālo tīklu platformu lietošanas aizliegumu nepilngadīgajiem, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu.

Janvārī Lielbritānijas parlamenta augšnams Lordu palāta balsojumā atbalstīja šo priekšlikumu.

Apakšnamā ar 307 balsīm pret 173 tika noraidīts priekšlikums izdarīt izmaiņas Bērnu labklājības un skolu likumprojektā, ko ierosināja bijušais ministrs, Konservatīvās partijas pārstāvis Džons Nešs.

Tomēr nākotnē sociālo tīklu platformu lietošanas ierobežojumi nepilngadīgajiem vēl varētu tikt ieviesti, jo deputāti atbalstīja valdības priekšlikumu piešķirt papildu pilnvaras zinātnes, inovāciju un tehnoloģiju valsts sekretāram. Saskaņā ar šo grozījumu zinātnes, inovāciju un tehnoloģiju valsts sekretāre Liza Kendala varētu “ierobežot vai aizliegt noteikta vecuma bērniem piekļūt sociālo tīklu platformu pakalpojumiem un tērzēšanas robotiem”. Viņa varētu arī ierobežot bērnu iespējas izmantot virtuālos privātos tīklus (VPN), ierobežot bērnu piekļuvi atkarību izraisošām funkcijām un mainīt digitālās piekrišanas vecumu Lielbritānijā.

Nešs raksturoja apakšnama balsojumu kā dziļi sarūgtinošu un solīja darīt visu iespējamo, lai augšnamā atjaunotu šo grozījumu.

Jau ziņots, ka Austrālijā pagājušā gada 10. decembrī stājās spēkā aizliegums bērniem līdz 16 gadu vecumam izmantot sociālo tīklu platformas. Austrālija ir pirmā valsts, kas ieviesusi šādu aizliegumu, un vairākas valstis apsver sekot tās piemēram.

Lielbritānijā liela daļa vecāku un tiesību aizstāvju grupu atbalsta šāda aizlieguma ieviešanu, taču citi, tajā skaitā labdarības organizācijas, bažījas, ka stingrs aizliegums pamudinās bērnus un jauniešus meklēt veidus, kā to apiet, un tas var novest viņus daudz bīstamākās vietnēs vai arī atstāt viņus nesagatavotus sociālo tīklu platformu videi, kad viņi beidzot sasniegs vecumu, no kura atļauts tos izmantot.

Valdība pagājušajā nedēļā sāka konsultācijas, kurās tiks skatīts, vai sociālo tīklu platformām būtu jānosaka minimālā vecuma prasība un vai platformām būtu jāizslēdz tādas atkarību izraisošas funkcijas kā automātiskā atskaņošana.

Izglītības komitejas priekšsēdētāja Helēna Heisa paziņoja, ka viņa atbalsta “stingrus pasākumus, lai aizsargātu bērnus no sociālo tīklu platformu radītā kaitējuma, tostarp digitālās piekrišanas paaugstināšanu un dažu sociālo tīklu platformu lietotņu aizliegumu jauniešiem līdz 16 gadu vecumam, un es atbalstu ar likumu noteiktu aizliegumu skolām”.

“Ieinteresēto pušu viedokļi par to, kā vislabāk regulēt jauniešu piekļuvi viedtālruņiem un sociālo tīklu platformām, būtiski atšķiras. Tāpēc es uzskatu, ka ir pareizi, ka valdība rīko konsultācijas,” viņa piebilda.

Bērnu labklājības un skolu likumprojekts tagad atgriezīsies Lordu palātā turpmākai izskatīšanai. Tas kļūs par likumu tikai tad, ja abas palātas apstiprinās tā galīgo redakciju.

Ja tiesību akts tiks pieņemts, tas paredzēs arī prasību padomēm “izvērtēt bērna mājas vidi 15 dienu laikā” pēc tam, kad bērns iekļauts skolu neapmeklējošu bērnu reģistrā.