Atpakaļ
01.06.2026
Kubiļus: Lietuvai nav skaidra plāna pretgaisa aizsardzības stiprināšanai
Lietuvai trūkst skaidras stratēģijas savas pretgaisa aizsardzības stiprināšanai, paziņoja Eiropas Savienības (ES) aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus.
“Mēs dzirdam par notikumiem Igaunijā un Latvijā, piemēram, pirms gada tur sāka izstrādāt sonāru vai akustisko detektoru sistēmas. Lietuvā mēs mazāk dzirdam par konkrētiem plāniem. Mēs dzirdam par dažādiem iepirkumiem, piemēram, bruņu transportlīdzekļiem, bet man ir grūti pateikt, kā mēs plānojam stiprināt savu gaisa aizsardzību,” pirmdien Seimā žurnālistiem sacīja Kubiļus, kurš 1999.-2000. un 2008.-2012. gadā bija Lietuvas premjerministrs.
Politiķis, kurš Viļņā piedalās NATO Parlamentārās asamblejas pavasara sesijā, uzsvēra, cik svarīgi ir izprast mūsdienu kara izaicinājumus, mācīties no Ukrainas pieredzes, uzaicināt ukraiņu ekspertus uz konsultācijām un nodrošināt reģionālo sadarbību.
“Nesen apmeklēju Horvātiju, valsti ar 3,8 miljoniem iedzīvotāju, kas ir nedaudz lielāka par Lietuvu, bet mazāku nekā trīs Baltijas valstis kopā. Tā nesen atvēlēja vienu miljardu eiro, lai iegādātos 12 modernus Francijā ražotus iznīcinātājus “Rafale”. Raugoties uz Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām, ir skaidrs, ka F-16 iznīcinātājiem ir liela nozīme spārnoto raķešu pārtveršanā,” teica eirokomisārs.
“Kāda ir Lietuvas pretgaisa aizsardzības koncepcija, kā tā patiesi gatavojas to stiprināt un radikāli mainīt situāciju attiecībā uz aizsardzību pret bezpilota lidaparātiem, man šodien vēl ir grūti pateikt,” atzina Kubiļus.
Lietuvas Aizsardzības ministrija iepriekš paziņoja, ka līdz 2030. gadam integrētai pretgaisa aizsardzības sistēmai piešķirs papildu pusmiljardu eiro.
Kubiļus arī norādīja, ka Eiropai ir jāpielāgojas ASV plāniem samazināt savus resursus kontinentā.
“Saistībā ar to mums, iespējams, ir svarīgāk koncentrēties nevis uz to, par cik tiks samazināts karavīru skaits, bet gan uz tā sauktajiem stratēģiskajiem atbalsta līdzekļiem, piemēram, degvielas uzpildīšanu gaisā, smagkravu transporta lidmašīnām un gaisa izlūkošanas līdzekļiem. Mums ir jāsāk tajos investēt, izmantojot kolektīvo finansējumu un meklējot risinājumus gan NATO, gan Eiropas Savienībā,” viņš teica.
Kā pauda EK komisārs, Vācijas analītiķi lēš, ka Eiropai būs nepieciešami pieci gadi, lai aizstātu ASV nodrošinājuma līdzekļus ar saviem, un tas varētu izmaksāt aptuveni 500 miljardus eiro.
Kubiļus teica, ka Eiropas valstīm būtu pieejami šādi līdzekļi, ja tās izpildītu saistības līdz 2035. gadam aizsardzībai atvēlēt vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta.
Rakstīt komentāru