Ārste aicina precizēt Darba likumu par svētku dienu apmaksu summētā darba laikā

 Saeimas Sociālo un darba lietu komisija saņēmusi vēstuli no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārstes Daces Klincāres, kurā viņa aicina veikt grozījumus Darba likuma normās par svētku dienu apmaksu summētā darba laika režīmā strādājošajiem.

Vēstulē norādīts, ka pašlaik Darba likuma 74. panta regulējums faktiski neparedz apmaksātas svētku dienas darbiniekiem ar summēto darba laiku, jo norma tiek interpretēta tā, ka svētku dienu apmaksa pienākas tikai tiem, kuri strādā normālo darba laiku. Rezultātā mediķiem un citiem summētā darba laika darbiniekiem varot būtiski samazināties darba samaksa mēnešos ar vairākām svētku dienām.

Klincāre atsaucas arī uz Augstākās tiesas Senāta 2019. gada spriedumu, kurā atzīts, ka svētku dienu samazinājums jākompensē visiem darbiniekiem neatkarīgi no darba laika organizācijas, lai netiktu pārkāpts vienlīdzīgas darba samaksas princips. Tomēr praksē darba devēji šo normu ignorējot, un strādājošajiem neesot iespējams panākt vienlīdzīgu attieksmi bez regulārām tiesvedībām.

Vēstules autore uzsver, ka šī neskaidrība kļūst īpaši aktuāla brīdī, kad Saeima jau virza grozījumus par virsstundu un svētku dienu piemaksu izmaiņām. Viņa aicina vienlaikus precizēt Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punktu, skaidri nosakot pienākumu kompensēt svētku dienu stundu apjomu arī summētā darba laika režīmā strādājošajiem.

Klincāre norāda, ka pašreizējais normatīvais regulējums rada netaisnīgu situāciju, kur līdzīgus darba apjomus veicoši darbinieki saņem atšķirīgu atlīdzību tikai atšķirīga darba laika organizācijas modeļa dēļ.

Jau ziņots, ka Saeimas deputāti strādā pie pretrunīgi vērtētiem grozījumiem Darba likumā.

Iepriekš “Jaunās vienotības” (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aģentūrai LETA norādīja, ka, Saeimai strādājot pie grozījumiem Darba likumā, tajā paredzētā simtprocentīgā piemaksa par darbu svētku dienās tiks saglabāta.

Tāpat vēstīts, ka Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ieskatā jāveic izmaiņas, kas neparedz darba koplīguma noteikumu spēkā esamību pēc tā termiņa izbeigšanās, jāizslēdz no likuma noteikums, kas paredz arodbiedrības piekrišanas saņemšanu darba attiecību uzteikuma tās biedram gadījumā, kā arī jānosaka piemaksa par virsstundu darbu 50% apmērā no algas.

Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vairākkārtīgi uzsvērusi, ka virsstundu darba apmaksai ir jābūt saglabātai 100% apmērā. LBAS uzskata, ka virsstundu piemaksu samazinājums vairāk atgādina mēģinājumus veikt ienākumu pārdali un izdevumu samazinājumu uz darbinieku rēķina. Darbinieki 2026. gadā zaudētu darba samaksā 146,3 miljonus eiro, bet sociālajā, pamata un pašvaldību budžetā – nodokļus vairāk nekā 100 miljonu eiro, liecina LBAS aplēses.