Aptauja: Ukrainas bēgļu integrācija Latvijā uzlabojas, taču saglabājas izaicinājumi veselības aprūpē un nodarbinātībā

Ukrainas bēgļu integrācija Latvijā pakāpeniski uzlabojas, tomēr joprojām pastāv būtiski izaicinājumi, īpaši veselības aprūpes un nodarbinātības jomā, liecina ANO Bēgļu aģentūras 2025. gada sociālekonomikas izpētes aptauja.

Latvijā pagaidu aizsardzību ir saņēmuši teju 32 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, un lielākā daļa no viņiem ir sievietes un bērni. Aptaujas dati liecina par pakāpenisku bēgļu integrāciju – uzlabojas nodarbinātības rādītāji, pieaug bērnu iesaiste izglītības sistēmā, un arvien vairāk bēgļu apgūst latviešu valodu līmenī, kas ļauj pilnvērtīgāk sazināties.

Vienlaikus pētījums izgaismo arī izaicinājumus, īpaši veselības aprūpes pieejamībā. Ja 2024. gadā veselības aprūpes pakalpojumus saņēma 96% to bēgļu, kuriem tie bija nepieciešami, tad pērn šis rādītājs samazinājies līdz 88%. Kā galvenais šķērslis minētas garās rindas un ierobežota pakalpojumu pieejamība.

ANO Bēgļu aģentūras pārstāve darbam ar Latvijas valdību Dace Meilija norādīja, ka Latvija kopš 2022. gada ir nodrošinājusi visaptverošu un noturīgu atbalstu Ukrainas bēgļiem, radot drošu vidi un iespējas iekļauties sabiedrībā. Vienlaikus aptaujas rezultāti norāda uz jomām, kurām ilgtermiņā nepieciešama papildu uzmanība, īpaši ņemot vērā to, ka 72% aptaujāto bēgļu pauž nodomu palikt Latvijā.

Gada laikā no 56% līdz 62% pieaudzis nodarbinātības līmenis darbspējīgā vecuma bēgļu vidū. Tomēr nodarbinātība joprojām ir viens no biežāk neatrisinātajiem jautājumiem bēgļu mājsaimniecībās līdzās veselības aprūpei un mājokļu pieejamībai. Gan 2024., gan 2025. gadā 76% mājsaimniecību saskārušās vismaz ar vienu būtisku problēmu.

Skolas vecuma bērnu iesaiste Latvijas izglītības sistēmā pieaugusi no 65% 2024. gadā līdz 80% 2025. gadā. Tāpat uzlabojas latviešu valodas prasmes – 41% bēgļu norāda, ka viņu valodas zināšanas ļauj efektīvi komunicēt ikdienā.

2025. gadā līdz aptuveni 5% samazinājies mājsaimniecību īpatsvars, kas dzīvo kopmītnēs. Gadu iepriekš šis rādītājs bija 15%. Lielākā daļa respondentu jeb 76% dzīvo privātajā sektorā, tomēr gandrīz puse joprojām paļaujas uz daļēju vai pilnīgu atbalstu mājokļa izmaksu segšanai.

Aptauja norāda arī uz pieaugošām garīgās un psihoemocionālās veselības problēmām – pērn par tām ziņojuši 24% respondentu, salīdzinot ar 17% gadu iepriekš. Lai gan gandrīz puse no tiem, kuriem nepieciešams atbalsts, to saņēmuši, tas lielākoties bijis neformāls atbalsts ārpus profesionālās veselības aprūpes sistēmas.

Respondenti attiecības ar uzņemošo sabiedrību kopumā joprojām vērtē pozitīvi, taču nedaudz pieaudzis to bēgļu skaits, kuri saskārušies ar naidīgu attieksmi – no 25% 2024. gadā līdz 27% 2025. gadā.

Sociālekonomisko izpēti Latvijā veica ANO Bēgļu aģentūra sadarbībā ar Starptautisko Migrācijas organizāciju un biedrību “Gribu palīdzēt bēgļiem”. Aptauja balstīta uz datiem, ko snieguši paši Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma ir raduši patvērumu Latvijā.